Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%. Ekonomisti norāda, ka šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū, vienlaikus tā ir vairāk nekā pusotra gada zemākajā līmenī.

"Novembrī ir turpinājis samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1,8%), kamēr pakalpojumu cenu kāpums ir noturējies tuvu pie 3%. Preču cenu bremzēšanos lielā mērā noteica naftas cenu samazinājums, kas atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Inflācija Latvijā turpina mazināties, un šī gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%. Salīdzinājumam – šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū. Lietuvā gada inflācija novembrī bija 1,7%, bet Igaunijā 1,8%. Latvijā nedaudz augstāka inflācija ir straujāka preču cenu pieauguma dēļ – tas pie mums novembrī bija 1,8%, Igaunijā 1,1%, bet Lietuvā tikai 0,7%. Savukārt Lietuvā daudz augstāka nekā citur Baltijā ir pakalpojumu cenu inflācija, kas šogad svārstās ap 4,5%. Tas ir likumsakarīgi, jo dienvidu kaimiņvalstī ir arī straujākais algu pieaugums, kas nesen ir pārkāpis padsmit procentu slieksni. Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu inflācija ir ļoti līdzīga – ap 3%.

Finanšu ministrijā skaidro, ka, lai arī inflācijas līmenis novembrī Latvijā ievērojami mazinājās, tas vienalga bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā un viens no augstākajiem starp eirozonas dalībvalstīm. Oficiālie statistikas dati par patēriņa cenu izmaiņām eirozonā vēl nav pieejami, bet sākotnējie dati liecina, ka vidējais cenu kāpums šā gada novembrī bija 1,0% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijas nomināla iekšzemes kopprodukta pieaugums un darba samaksas kāpums šā gada trīs ceturkšņos bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā vidēji. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir straujāks nekā eirozonā, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot to pirktspēju un kāpināt patēriņu. Vēl viens faktors, kas izskaidro lielāku inflācijas līmeni Latvijā, ir atšķirīgs patēriņa grozs. Piemēram, izdevumi pārtikai vidēji eirozonā veido 15% no patērētāja izdevumiem, kamēr Latvijā tie ir 21,6%. Tādējādi, pat ja konkrētas preču cenu izmaiņas gan Latvijā, gan eirozonā ir vienādas, to devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā var būt dažāds.

Mārtiņš Āboliņš: Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada


Foto: LETA

Inflācija Latvijā turpina mazināties, un šī gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam – šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņu cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2%, un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Lielāka neskaidrība šobrīd ir par pārtikas cenām. Lai arī to izmaiņas bieži ir saistītas ar energoresursu cenu svārstībām, šogad to dinamika ir pretēja un novembrī pārtikas cenas pasaulē kopumā sasniegušas augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā 2 gadu laikā. Tas lielā mērā ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā un strauji augošajām gaļas cenām pasaulē, ka šobrīd ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014. gada. Arī Latvijā gaļas cenas pēdējā gada laikā augušas par 6,5% un šobrīd tas ir visstraujākais cenu kāpums starp visām pārtikas produktu grupām Latvijā. Taču kopējā pārtikas cenu inflācija pēdējos mēnešos Latvijā ir samazinājusies un novembrī bija vien 2,5%, kas lielā mērā ir saistīts ar laika apstākļu normalizēšanos un labāku lauksaimniecības ražu šogad, kā rezultātā, piemēram, dārzeņu cenas novembrī augušas tikai par 1,2%.

Vienlaikus iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas nemainīgi stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas novembrī augušas par 2,9% un šis cenu kāpums pamatā ir saistīts ar situāciju darba tirgū. Šī gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6%, un tas ir vairs tikai nedaudz virs pirmskrīzes zemākā punkta. Vienlaikus vidējā darba samaksa šogad aug par aptuveni 8%, un tas kopā ar salīdzinoši mērenu inflāciju nozīmē pietiekami strauju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz palielināsies un tas būs saistīts ar nodokļu, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņām. Nākamā gada sākumā Latvijā gaidāms akcīzes likmju pieaugums degvielai, kā arī pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi. Tāpat ar 2020. gada budžeta pieņemšanu ir apstiprinātas plānotais akcīzes likmes pieaugums stiprajam alkoholam par vairāk nekā 30% no 2020. gada 1. marta. Ar šo pieaugumu Latvijā būs visaugstākā akcīzes likme stiprajam alkohola visā Baltijā, un tam būs jūtama ietekme arī uz kopējo inflācijas līmeni Latvijā, kas pēc manām prognozēm nākamgad būs nedaudz zem 2,5%.

Laimdota Komare: Novembrī inflācija vairāk nekā pusotra gada zemākajā līmenī


Foto: Privātais arhīvs

Novembra inflācijas dati liecina, ka gada laikā cenas ir kāpušas vien par 2,1%, kas ir zemākais inflācijas rādītājs pēdējā pusotra gada laikā. Mēneša laikā cenas sarukušas par 0,3%.

Novembrī ir turpinājis samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1,8%), kamēr pakalpojumu cenu kāpums ir noturējies tuvu pie 3%. Preču cenu bremzēšanos lielā mērā noteica naftas cenu samazinājums, kas atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās.

Pārtikas produktu cenas vēl joprojām spēlē nozīmīgu lomu kopējā inflācijā. Šī gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, atsevišķas pārtikas produktu cenas turpināja strauji kāpt, bet tai pašā laikā mēs jau pilnā mērā varējām sajust jaunās ražas sniegto cenu samazinošo efektu. Pārtikas produktu cenu kāpuma topā cūkgaļas cenas ieņem vienu no līderpozīcijām, jau kopš jūnija gada pieauguma tempam esot lielākam par 10%. Vēl straujāk par cūkgaļas cenām, akcīzes nodokļa ietekmētas, aug alus cenas. Savukārt cenu pieaugumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem var nosaukt par niecīgu – jau otro mēnesi pēc kārtas gada cenu pieaugums noturas zem 1%. Cenu gada pieaugums miltiem un graudaugiem novembrī ir bijis mazāks par 4%, kaut gan vēl vasarā un agrā rudenī tas ir bijis divciparu skaitļos mērāms. Lēnāks kāpums (gada laikā) ir bijis arī maizei, kuras cena mēneša griezumā pat ir samazinājusies.

Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums ir nedaudz piebremzējies. Siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu kāpums nespēj uzkurināt komunālo izdevumu cenas. Kopš jūlija spēkā esošie gāzes tarifi un jau otro mēnesi fiksētais cietā kurināmā cenu samazinājums iegrožo ar mājokli saistīto izmaksu cenu pieaugumu, kuru jau nākamā gada sākumā varētu vēl vairāk slāpēt sadales pakalpojumu un gāzes tarifu samazinājums.

Pēc "Swedbank" prognozēm vidējā gada inflācija 2019. gadā noturēsies ap 2,9%, bet nākamgad samazināsies līdz 2,4%.

Pēteris Strautiņš: Vismaz par inflāciju varēs neuztraukties


Foto: Privātais arhīvs

Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina septembrī sākto lejupslīdi, gada inflācijai samazinoties no 2,3% oktobrī līdz 2,1% novembrī. Ir diezgan daudz bažu par Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, taču straujš cenu pieaugums nav starp tām. Sagaidāms, ka inflācija nākamgad būs ap 2%.

Cenu temperatūru dzesēs gan nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekme uz eksporta nozarēm un ar to starpniecību – uz darba tirgu, gan patērētājiem labvēlīgas izejvielu cenu globālās tendences.

Gāzes un elektrības cenas samazināsies

Cenas samazināsies, arī pateicoties pārmaiņām vietējos un reģionālajos enerģijas tirgos. Gāzes tirgus reformas apvienojumā ar mērenajām naftas cenām palīdzēs samazināt siltuma rēķinus. Arī elektrības cena nākamgad samazināsies, gan pateicoties sadales tīklu efektivitātes celšanai, gan elektrības vairumcenas lejupslīdei. Elektrības sadales tarifi nākamgad vidēji samazināsies par 5,5%. Kopējie tēriņi elektrības un gāzes patērētājiem ar tipisku patēriņu un pieslēguma režīmu varētu samazināties par 5 līdz10%, taču lieliem patērētājiem, kuri izvēlas savām vajadzībām īpaši piemērotu pieslēgumu, samazinājums var būt vēl jūtamāks. Nākamgad par 0,1 eiro vai 0,2 eiro, atkarībā no attāluma, pieaugs biļešu cenas starppilsētu sabiedriskajā transportā. Taču par šīm biļetēm patērētāji caurmērā tērē daudz mazāku daļu no maka satura nekā par mājokļos patērēto enerģiju. Inflāciju palielinoša ietekme būs alkohola akcīzes īslaicīgā samazinājuma beigām 1. martā.

Pārtikas cenu inflācija būs mērena

Aizvadītā gada laikā izdevumi mājokļu uzturēšanai un pārtikai auga diezgan strauji – šīs patēriņa groza daļas kopā novembrī veidoja pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā. Izdevumi par mājokli nākamgad drīzāk samazināsies, arī pārtikas cenu inflācija būs mērena. Šogad satraukumu biržās radīja Āfrikas cūku mēris Ķīnā, martā tā dēļ uz pusi paaugstinājās cūkgaļas globālā cena, taču tagad tā ir normalizējusies – šobrīd cena ir pat zem pēdējo 12 mēnešu vidējā līmeņa. Cūkgaļas cenu inflācija Latvijas veikalos vasarā pārsniedza 12%, kopš tā brīža cenas ir stabilizējušās. Pērn lielu satraukumu radīja sviesta cena, taču šogad kopumā tā biržās ir bijusi lejupejoša. Kviešu cena šogad ir bijusi apbrīnojami mierīga, svārstoties ap 180 eiro par tonnu.

Inflācija Baltijā

Šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū. Lietuvā gada inflācija novembrī bija 1,7%, bet Igaunijā 1,8%. Latvijā nedaudz augstāka inflācija ir straujāka preču cenu pieauguma dēļ – tas pie mums novembrī bija 1,8%, Igaunijā 1,1%, bet Lietuvā tikai 0,7%. Savukārt Lietuvā daudz augstāka nekā citur Baltijā ir pakalpojumu cenu inflācija, kas šogad svārstās ap 4,5%. Tas ir likumsakarīgi, jo dienvidu kaimiņvalstī ir arī straujākais algu pieaugums, kas nesen ir pārkāpis padsmit procentu slieksni. Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu inflācija ir ļoti līdzīga – ap 3%.

Vai būs krīze?

Ļoti iespējams, ka nākamajā gadā Latvijā būs vājākā izaugsme 10 gadu laikā. Ienākošās ziņas kopš septembra, kad prognozēju IKP pieaugumu 2020. gadā par 1,9%, drīzāk liks prognozi pazemināt, nevis paaugstināt. Labā ziņa – iekšēju faktoru izraisīta krīze Latvijā vēl ilgi nebūs. Taču ir vairāki nozīmīgi ārējie riski. Krievijas tranzīta krasa sarukšana ir daudzus gadus apspriests, bet nepiepildījies scenārijs, taču tas nenozīmē, ka tas nevar notikt. Ogļu cenu kritums un jaudu palielināšana Krievijas ostās gan Baltijas, gan Melnajā jūrā, kā arī politiskie lēmumi Maskavā palielina nelabvēlīga scenārija varbūtību. Diezgan raiba ir pasaules makro aina – no vienas puses, šķiet, ka pasaules rūpniecības cikls stabilizējas zemā punktā, bet, no otras puses, Vācijā situācija turpina pasliktināties. Taču no algota darba veicēju un patērētāju – tātad sabiedrības vairākuma – skatupunkta nākamais gads būs diezgan patīkams, jo bezdarbs joprojām būs zems un cenas augs mēreni.

FM: Novembrī sasniegts zemākais šā gada inflācijas līmenis


Foto: LETA

Patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas un šā gada novembrī saruka līdz 2,1%, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2018. gada aprīļa. Patēriņa cenu svārstīgumu pēdējos mēnešos nosaka tieši preču cenu pieauguma mazināšanās, kamēr pakalpojumu cenu pieaugums šogad stabili turas pie 3,0% līmeņa. To apliecina arī novembra dati, jo preces salīdzinājumā ar pērnā gada novembri sadārdzinājās par 1,8%, bet pakalpojumi par 2,9%. Vēl augustā preču cenu kāpums bija 3,2%, bet pakalpojumiem 3,0%.

Cenu pieauguma mazināšanās ir fiksēta tādam precēm kā zivīm, dārzeņiem, bet kafijai, dabasgāzei un degvielai fiksēts pat cenu kritums pēdējos mēnešos. No tā var secināt, ka zemāko inflācijas līmeni salīdzinājumā ar inflācijas līmeni šā gada vidū nosaka ārējie faktori. Augstākminētās preces tiek importētas no ārvalstīm, un šo preču cenu galvenokārt nosaka cenu tendences izejvielu tirgos pasaulē. Cenu izmaiņas, ko ietekmē Latvijā notiekošie ekonomiskie procesi, atspoguļojas galvenokārt caur pakalpojumu cenām, kas šogad svārstās minimāli. Vidējā pakalpojumu inflācija šā gada vienpadsmit mēnešos bija 3,0%, ko lielā mērā ietekmēja augstāki tarifi mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem. Vidējais preču cenu pieaugums kopš gada sākuma bija 2,8%, tādējādi vidējā inflācija vienpadsmit mēnešos Latvijā bija 2,9%.

Lai arī inflācijas līmenis novembrī Latvijā ievērojami mazinājās, tas vienalga bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā un viens no augstākajiem starp eirozonas dalībvalstīm. Oficiālie statistikas dati par patēriņa cenu izmaiņām eirozonā vēl nav pieejami, bet sākotnējie dati liecina, kavidējais cenu kāpums šā gada novembrī bija 1,0% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijas nomināla iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums un darba samaksas kāpums šā gada trīs ceturkšņos bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā vidēji. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir straujāks nekā eirozonā, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot to pirktspēju un kāpināt patēriņu. Vēl viens faktors, kas izskaidro lielāku inflācijas līmeni Latvijā, ir atšķirīgs patēriņa grozs. Piemēram, izdevumi pārtikai vidēji eirozonā veido 15% no patērētāja izdevumiem, kamēr Latvijā tie ir 21,6%. Tādējādi, pat ja konkrētas preču cenu izmaiņas gan Latvijā, gan eirozonā ir vienādas, to devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā var būt dažāds.

Novembrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums par 2,5% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Taču jāatzīmē, ka pārtikas cenu spiediens gan novembrī, gan rudens mēnešos kopumā ievērojami ir samazinājies, salīdzinot ar vasaru, kad pārtikas cenu pieaugums bija tuvu 4,5%. Tik lielu pārtikas cenu pieauguma starpību starp mēnešiem ietekmēja ievērojami zemāks svaigo dārzeņu cenu kāpums. Piemēram, ja augustā svaigo dārzeņu cenas bija par 37,7% augstākas nekā pērn, tad novembrī gada griezumā cenas samazinājās par 1,0%. Tādas cenu svārstības galvenokārt ieviesa bāzes efekts, jo līdz pērnā gada septembrim dārzeņu cenas kritās, bet pagājušajā gada sliktās ražas dēļ, sākot no septembra, tās sāka palielināties. Tādējādi šogad pirmajos astoņos mēnešos svaigu dārzeņu cenas vidēji bija par 14,9% lielākas, savukārt rudens mēnešos bija fiksēts neliels kritums.

Pārtikas cenas kopumā joprojām turpina ietekmēt augošās maizes un graudaugu, kā arī cūkgaļas cenas. Šo preču cenas novembrī bija attiecīgi par 4,3% un 10,7% augstākas nekā pērn. Ja graudaugu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenas pasaulē.

Paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām novembrī 0,4 procentpunktu apmērā atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 4,6% un 4,5%. Šo preču cenu pieaugumu galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholam šā gada martā un cigaretēm šā gada jūlijā.

Inflācijas līmeni šā gada novembrī ietekmēja arī ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 18,7% dārgāka nekā pērnā gada novembrī, ko, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Elektroenerģija sadārdzinājās par 10,3%, bet siltumenerģija par 3,8%, ko noteica augstāki tarifi.

Savukārt degvielas cenu kritums par 5,2% nedaudz mazināja inflācijas līmeni. Fiksētais degvielas cenu samazinājums ir straujākais cenu kritums kopš 2016. gada septembra, ko lielā mērā noteica zemākas naftas cenas pasaules tirgos. 2019. gada novembrī Brent markas jēlnaftas cena bija 62,7 ASV dolāri par vienu barelu, pretstatā 65,9 ASV dolāriem pērnā gada novembrī. Jāatzīmē, ka naftas cenu izmaiņas pasaules tirgos ietekme uz degvielas cenām Latvijas benzīntankos atspoguļojas ar nelielu laika nobīdi, līdz ar to degvielas cenu kritumu tajā skaitā ietekmēja naftas cena oktobrī, kad tā bija vēl zemāka nekā šā gada novembrī.

Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pakāpeniski norimst. Kā liecina aktuālākie dati, inflācijas gaidu indekss šā gada novembrī sasniedza zemāko vērtību pēdējo trīs gadu laikā. Patērētāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos cenu pieauguma temps vidēji būs zemāks nekā vidēji iepriekšējos 12 mēnešos. Ņemot vērā bāzes efektus, kā arī pārtikas un naftas cenu dinamiku, sagaidāms, ka gada inflācija šā gada decembrī varētu būtu nedaudz augstāka nekā fiksētais pieaugums novembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!