Ekonomisti par pārejošo deflāciju: šogad ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas
Foto: LETA

Deflācijas atgriešanos ir noteikuši Covid-19 uzspiestie ekonomikas ierobežojumu efekti. Primārais ir naftas cenu samazinājums. Vienlaikus līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas, teic ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu samazinājums vai arī ļoti neliels cenu pieaugums. Šogad maijā vērojams straujāks cenu samazinājums nekā raksturīgs šim mēnesim, kas bija straujākais kopš 2009. gada. Tāpat kā aprīlī, arī maijā to galvenokārt turpināja ietekmēt pieprasījuma samazināšanās Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ," teic Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas, un to izraisītais degvielas cenu kritums. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju degvielas cenas Latvijā maijā samazinājās par 24,3%, savukārt dabasgāzes cenas par 18,6%. Papildus tam līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ir ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas un gada laikā apģērbu cenas Latvijā samazinājās par gandrīz 3%.

"Arī Latvijas darba tirgus notikumi nebūs tik ļoti cenu kritumu veicinoši, kā šķita pirms pāris mēnešiem," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "Bezdarba pieaugums Latvijā jau varētu būt apstājies. Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pieauga tikai par 0,4 procentpunktiem (pp) salīdzinājumā ar 1,2 pp kāpumu aprīlī. Turklāt maijā bezdarba kāpums bija koncentrēts pirmajās nedēļās. Iespējams, jau jūnijā ir sākusies bezdarba samazināšanās, jo ārkārtas stāvoklis ir beidzies, tiek atcelti ierobežojumi. Vispirms nodarbinātība kāps Rīgā, kurā koncentrētas krīzes sākumā cietušās pakalpojumu nozares, kuru darbība strauji atjaunojas."

"Darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizē par riskiem pārtikas cenu kāpumam. Pagaidām, atspoguļojot ekonomisko lejupslīdi, ANO pārtikas cenu indekss maijā ir noslīdējis līdz 162,5 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Būtiska loma būs lielo tirgotāju piekoptajai cenu politikai, kā arī neprognozējamajiem laikapstākļiem, gan arī ekonomikas atgūšanās tempam," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Ņemot vērā lēno prognozēto ekonomikas attīstību, maijs, visdrīzāk, nebūs pēdējais deflācijas mēnesis. Deflācija neko labu nenozīmē ekonomikai kopumā, bet no patērētāja viedokļa tas nav slikti, jo neliela deflācija streipuļojošu ienākumu brīdī balsta reālo pirktspēju. "Swedbank" prognozē, ka degvielas cenu kritums un zemie komunālie tarifi iegrožos gada inflāciju, un 2020. gadā tā nepārsniegs 0,1%," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OPEC Luminor ANO Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Ekonomikas ministrija Inflācija Naftas cena Rīgas siltums SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form