2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Ekonomisti vērtē, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi turpina bremzēties un Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka var būt aizvien izaicinošāk noturēt kāpumu gan ražošanas apjomos, gan apgrozījumā.
Ja pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa otrais ceturksnis iesākās ar lēnākiem, bet aizvien labiem izaugsmes tempiem, tad maija dati iezīmējušies ar turpmāku izaugsmes tempu bremzēšanos. "Pēc īpatsvara lielākajās apakšnozarēs aina paveras neviennozīmīga. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi strauji kāpj. Pārtikas rūpniecībā savukārt šogad kāpumi mijas ar kritumiem (maijā ražošanas apjomi samazinājušies par nepilniem 2%). Kokrūpniecībā jau otro mēnesi pēc kārtas bijis apjomu kritums. Maijā ražošanas apjomi samazinājušies par 3,5%, un tas ir bijis nozīmīgs faktors, kas veicinājis kopējo apstrādes rūpniecības bremzēšanos, ņemot vērā apakšnozares lielumu. Neiepriecinošas tendences turpinās arī salīdzinoši nozīmīgajā nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.
Rūpniecībā kopumā maijā bija straujākais pieaugums šogad, kas ir neliels mierinājums par apstrādes rūpniecības ķibelēm. "Vēl kāds mierinājums, ļoti nosacīts – šķiet, ka Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes bremzēšanās ir maz saistīta ar nozares krīzi Eiropā. Galvenā problēma šobrīd ir pārmērīgu investīciju radīta pārprodukcijas krīze kokrūpniecībā. Rezultātus turpina ietekmēt arī divu piena pārstrādes uzņēmumu darbības apturēšana pērn un citas drīzāk lokāla rakstura ķibeles vai investīciju cikliskums," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm, apstrādes rūpniecība šogad Latvijā augs par aptuveni 3%, taču lielas bažas rada situācija ārējā vidē. Jūnijā 18 no 30 pasaules lielākajām ekonomikām rūpniecības noskaņojums atradās negatīvajā teritorijā, kas signalizē par ražošanas apjomu kritumu. Un, lai arī šie mīnusi nav lieli, pasaule kopumā izskatās ir nonākusi industriālā recesijā.
Finanšu ministrijā uzsver, ka jaunākie Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences rādītāji joprojām liecina par labām eksporta perspektīvām, šā gada jūnijā novērtējumam par eksporta pasūtījumu apjomiem saglabājoties salīdzinoši augstā līmenī. Savukārt strauju kritumu uzrāda sagaidāmās cenas, ko lielā mērā noteica kokrūpniecības produkcijas cenu samazināšanās. Tas turpmāk negatīvi ietekmēs ražotāju apgrozījuma rādītājus, kā arī izpaudīsies zemākos produkcijas izlaides apjomos. Turklāt jūnijā būtisku sarukumu uzrādīja nozarē sagaidāmais nodarbinātības līmenis – tik zems novērtējums par nodarbinātības perspektīvām apstrādes rūpniecībā pēdējo reizi reģistrēts 2016. gadā.
Mārtiņš Āboliņš: Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā
Maijs Latvijas rūpniecībā ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecība, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.
Vislielākās izmaiņas rūpniecībā maijā bija vērojamas enerģētikā, kas pēc astoņu mēnešu pārtraukuma atkal atgriezusies pie plusiem un kur salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi izlaide augusi par +3,4%. Taču šis kāpums ir drīzāk tādēļ, ka nozares ražošanas apjomi jau vairāk nekā gadu ir zemā līmenī. Elektroenerģijas ražošanu joprojām negatīvi ietekmē sausums, kā rezultātā elektroenerģijas ražošana maijā samazinājās par gandrīz 40%, taču šī gada maijs bija vēsāks kā pērn, kas paildzināja apkures sezonu un veicināja ražošanas pieaugumu koģenerācijas stacijās.
Apstrādes rūpniecībā maijā visstraujāk augošās nozares bija elektrisko iekārtu, gatavo metāla izstrādājumu, kā arī dažādu iekārtu un apģērbu ražošana. Visās šajās nozarēs ražošanas apjomi auguši par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un elektrisko iekārtu ražošanā izaugsme sasniedza pat 32,9%. Pieaugums apģērbu ražošanā gan ir nedaudz pārsteidzošs, jo kopumā nozarē jau ilgstoši vērojamas negatīvas tendences spēcīgās konkurences dēļ no zemāku algu valstīm. Savukārt gatavajos metāla izstrādājumos izaugsmi veicina spēcīgais pieprasījums būvniecībā Eiropā.
Vienlaikus maijā ražošanas apjomi auguši tikai pusē no apstrādes rūpniecības nozarēm, par kurām pieejama detalizētāka informācija, un pēc ilgāka pārtraukuma maijā kritums fiksēts arī kokapstrādē. Tas, ka puse no apstrādes rūpniecības nozarēm ir mīnusos noteikti nav labs signāls, lai gan kokapstrādē tas jau bija gaidāms un ražošanas apjomi nozarē saglabājas augstā līmenī. Taču pēc pērnā gada rekordaugstajām koksnes cenām un lielajiem ražošanas apjomiem nozarē vērojams neliels atslābums, kas turpināsies arī tuvākajos mēnešos.
Pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecība šogad Latvijā augs par aptuveni 3%, taču lielas bažas rada situācija ārējā vidē. Jūnijā 18 no 30 pasaules lielākajām ekonomikām rūpniecības noskaņojums atradās negatīvajā teritorijā, kas signalizē par ražošanas apjomu kritumu. Un, lai arī šie mīnusi nav lieli, pasaule kopumā izskatās ir nonākusi industriālā recesijā. Pagaidām šīs tendences Latvijas ražotājus nav būtiski skārušas, taču ražotāju noskaņojums ir sācis pasliktināties un kopš gada sākuma rūpniecība strauji sarukuši jaunie pasūtījumi, it īpaši, kokapstrādē. Tāpat rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare pārējai ekonomikai, tādēļ esmu ļoti piesardzīgs par izaugsmes perspektīvām gada otrajā pusē, lai arī enerģētikā, visticamāk redzēsim palielus plusus, kas uzlabos kopējo ainu rūpniecībā.
Linda Vildava: Apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi turpina bremzēties
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada maijā auguši par 1,7% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Ja pēc spēcīgā pirmā ceturkšņa otrais ceturksnis iesākās ar lēnākiem, bet aizvien labiem izaugsmes tempiem, tad maija dati iezīmējušies ar turpmāku izaugsmes tempu bremzēšanos.
Maijā vislielāko pienesumu apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošināja gatavo metālizstrādājumu un elektrisko iekārtu ražošana, augot par straujiem attiecīgi 12% un 33%. Pēc īpatsvara lielākajās apakšnozarēs savukārt aina paveras neviennozīmīga. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi strauji kāpj. Pārtikas rūpniecībā savukārt šogad kāpumi mijas ar kritumiem (maijā ražošanas apjomi samazinājušies par nepilniem 2%). Kokrūpniecībā jau otro mēnesi pēc kārtas bijis apjomu kritums. Maijā ražošanas apjomi samazinājušies par 3,5%, un tas ir bijis nozīmīgs faktors, kas veicinājis kopējo apstrādes rūpniecības bremzēšanos, ņemot vērā apakšnozares lielumu. Neiepriecinošas tendences turpinās arī salīdzinoši nozīmīgajā nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā.
Šīs tendences zināmā mērā atspoguļo norises pasaulē un reģionā. Iepirkumu menedžeru indekss jeb PMI eirozonā (apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss eirozonas lielākajās valstīs) turpina norādīt uz nozares vājumu. Eirozonas uzņēmēju skats nākotnē par turpmākajām izaugsmes iespējām gada otrajā pusē arī saglabājas gana ļodzīgs. Kā vēsta PMI, uzņēmumi sākuši koncentrēties uz izmaksu kontroli, kā arī pastiprinājusies cenu konkurence vārga pieprasījuma apstākļos. Kopumā ārējais fons, kas apstrādes rūpniecībai ir ļoti svarīgs, jo liela daļa uzņēmēju saražoto produkciju eksportē, diemžēl saglabājas ne pārāk labvēlīgs un šobrīd nesignalizē uzlabošanos. Ņemot vērā negatīvās globālās tendences, kas, kā izskatās, pamazām sākušas cirst robu arī Latvijas apstrādes rūpniecības sniegumā, Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka var būt aizvien izaicinošāk noturēt kāpumu gan ražošanas apjomos, gan apgrozījumā.
Pēteris Strautiņš: Rūpniecības dati rada bažas par attīstību reģionos
"Latvijā dzīvot nekad nav garlaicīgi" ir vārdi, ar ko var raksturot apstrādes rūpniecības datus par maiju. Tas ir arī mierinājums, lasot ne visai iepriecinošas ziņas. Kopējais pieaugums gada griezumā ir vājākais kopš pērnā jūlija. Apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nav mainījies, bet pret pērno maiju ir tikai 1,7% kāpums. Strauji noplacis apgrozījuma pieaugums, sasniedzot tikai 2,0%, turpretim iepriekšējos četros mēnešos tas bija starp 6,6% un 12,0%. Tas signalizē par iespējamām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem izlaides rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. No otras puses, ir iespaidīgs kāpums nozarēs, uz kurām parasti lielas cerības neliek, piemēram, par 11,4% un 13,3% augusi audumu un apģērbu ražošana. Taču rūpniecības vidējie skaitļi nerodas no zila gaisa – kaut kur citur ir kritums, tai skaitā arī nozarēs, ar kurām mēdz saistīt ražošanas nākotnes cerības, kā ķīmijā (-10,2%) un elektronikā (-0,7%).
Attīstība tātad ir diezgan vāja. Atbilde uz jautājumu, "cik tā ir liela problēma", atkarīga no tā, par kuru reģionu runājam. Rīgai šis gads būs ļoti labs, jo lieliski attīstās t.s. balto apkaklīšu uzņēmumu pakalpojumu eksports, kas ir pilsētas ekonomikas galvenais spēka avots. Pat straujš finanšu pakalpojumu eksporta sarukums neko daudz nespēj ietekmēt. Galvaspilsētas reģionā arī pēc ilgas un grūtas slimības nepārprotami atlabst mājokļu tirgus.
Taču Latvija ārpus Rīgas ir izteikti atkarīga no apstrādes rūpniecības, kur tā veido ap piektdaļu no ekonomikas pretstatā ~8% galvaspilsētā. Turklāt ir nopietni sarežģījumi nozarēs, no kurām īpaši atkarīgi lauki un mazās pilsētas — pārtikas pārstrādē un kokapstrādē. Pārtikas pārstrādē ražošanas izmaiņas šogad piecos mēnešos ir ar mīnusa zīmi (-1,1%). Kokrūpniecībai pirmie mēneši bija patīkami, bet maijā tā saražoja par 3,6% mazāk nekā pirms gada, kas saistīts ar krasajām pārmaiņām noieta tirgos, par kurām rakstīju rūpniecības apskatā pirms diviem mēnešiem. Arī turpmākie mēneši neko ļoti labu nesola. Vidzemes rūpniecība gandrīz pilnībā ir atkarīga no koksnes, pārtikas pārstrādes un AS "Valmieras Stikla šķiedra".
Joprojām ļoti labi klājas metālapstrādes un mašīnbūves pudurim, bet tas galvenokārt ir izvietots lielajās pilsētās (izņemot Jēkabpili), arī Dobelē, Saldū un šo pilsētu apkārtnē. Ilgstoši attīstoties straujāk par vidējo tempu, "dzelžu" uzņēmumi ar laiku arī kļūs par galvenajiem kopējā rūpniecības tempa noteicējiem, bet līdz tam ir jānodzīvo. Investīciju ziņas liecina, ka šī pudura attīstības izrāviens turpināsies. Šogad izcilniece ir elektrisko iekārtu ražošana, kas augusi par 24,5%, bet maijā pat par 32,9%.
Vislielāko apmulsumu šogad rada nemetālisko minerālu (kas ir galvenokārt būvmateriāli) izlaides dati. Tās apjoms no janvāra līdz maijam gada griezumā sarucis par 6,0%, tai skaitā maijā par 6,7%. Celtniecība mūsu valstī šogad neattīstās tik strauji kā pērn, taču ēku celtniecībā gan ziņas par jaudu trūkumu, gan būvatļauju dinamika joprojām rāda optimistisku ainu. Saskaņā ar nozares asociācijas vērtējumu, 70-75% saražotā uzņēmumi pārdod citās valstīs, Latvija ir īpaša ar šo citās valstīs izteikti vietējās nozares orientāciju uz eksportu. Atšķirībā no rūpniecības celtniecība Eiropā joprojām attīstās sekmīgi, optimisms ir ļoti augsts. Saskaņā ar pašu nozares pārstāvju vērtējumu, šogad ražošanas apjoms visdrīzāk saglabāsies pērnā gada līmenī. Vai nu viņi kļūdās (kas šķiet maz ticams, ievērojot to, cik liela daļa šī gada ražošanas procesa jau ir saplānota), vai arī nozares dati tuvākajos mēnešos strauji uzlabosies. Cits iespējams skaidrojums – kaut kas ir pazudis tulkojumā no realitātes uz statistiku, arī tā reizēm gadās. Vēl varētu piebilst, ka krasi var atšķirties nozares ražošanas izmaiņas un devums Latvijas iedzīvotāju ienākumos. Pērn nemetālisko minerālu ražošana reālā izteiksmē auga par 1,3%. Taču "Luminor" eksporta pētījumā aptverto 33 nozares uzņēmumu samaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summa auga par 24%, kas norāda par algu fonda kāpumu par vairāk nekā piektdaļu.
Patīkamu pārsteigumu maijā sagādāja enerģētika, kurā gada griezumā ražošana auga par 10,9%. Šis ir mēnesis, kad tipiskos gados Daugavas notece vēl ir spēcīga, bet šogad tā ļoti ātri nonāca vasaras līmenī. Taču augstās elektrības cenas un samērā nelielās CO2 kvotu izmaksas "Latvenergo" gāzes stacijās salīdzinājumā ar Igaunijas slānekļa stacijām acīmredzot bija elektrības ražošanai ļoti labvēlīgs salikums. Līdz ar to rūpniecībā kopumā maijā bija straujākais pieaugums šogad, kas ir neliels mierinājums par apstrādes rūpniecības ķibelēm. Vēl kāds mierinājums, ļoti nosacīts – šķiet, ka Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes bremzēšanās ir maz saistīta ar nozares krīzi Eiropā. Galvenā problēma šobrīd ir pārmērīgu investīciju radīta pārprodukcijas krīze kokrūpniecībā. Rezultātus turpina ietekmēt arī divu piena pārstrādes uzņēmumu darbības apturēšana pērn un citas drīzāk lokāla rakstura ķibeles vai investīciju cikliskums.
FM: Metālapstrāde un mašīnbūve notur apstrādes rūpniecības izaugsmi
Ceturtdien, 4. jūlijā, publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā liecina par mērenu nozares izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju ražošanas apjomiem palielinoties par 1,7%. Maijā pirmo reizi pēdējā gada laikā samazinājās ieguves rūpniecības apjomi – par 3,3%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā pirmo reizi šā gada laikā tika reģistrēts pieaugums. Lēns izlaides kāpums tika fiksēts arī apstrādes rūpniecībā, tās izlaidei gada griezumā palielinoties par 1,7%.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājās par 2,8%. Lai arī šis pieaugums ir samērā vājš, iepriekšējos mēnešos sektorā bija reģistrēts divciparu skaitlī mērāms izlaides kritums. Enerģētikas sektora pieaugumu maijā veicināja koģenerācijas stacijās saražotās elektrības kāpums, tikmēr hidroelektrostaciju ražošanas apjomi joprojām saruka.
Savukārt apstrādes rūpniecību šā gada maijā pozitīvi ietekmēja metālapstrādi un mašīnbūvi veidojošās apakšnozares. Ražošanas apjomu kāpums 12% apmērā tika reģistrēts gatavo metālizstrādājumu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 32,7%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 11,8%, un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 6,5%. Maijā izlaide palielinājās arī tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, kā arī atsevišķās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Tajā pašā laikā izlaides kritums tika reģistrēts tādās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā kokrūpniecība, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un pārtikas rūpniecība. Šīs apakšnozares veido ievērojamu daļu apstrādes rūpniecības struktūrā, tādēļ arī to ietekme uz kopējiem apstrādes rūpniecības rezultātiem ir nozīmīga.
Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi 2019. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju samazinājās par 3,6%. Pērn šīs apakšnozares izaugsmi stimulēja koksnes cenu straujš kāpums, kas atspoguļojās spēcīgajos kokrūpniecības pieauguma tempos arī šā gada sākumā, savukārt, koksnes cenām atgriežoties iepriekšējā līmenī, apakšnozares izaugsme kļūst vāja. Turklāt šīs cenu izmaiņas ir noteikušas kokrūpniecības apgrozījuma sarukumu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, šā gada maijā apakšnozares apgrozījums ir samazinājies par 5,5%.
Savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošana vājus rezultātus uzrāda jau kopš pērnā gada vidus, un maijā šīs apakšnozares izlaide bija par 6,7% zemāka nekā pirms gada. Būvmateriālu ražošanas apjomu kritums ir saistīts ar ārējā pieprasījuma problēmām, piemēram, akmens, ģipša, cementa un tamlīdzīgu materiālu eksports šā gada četros mēnešos saruka par 18,9%, tajā skaitā uz Zviedriju, kas 2018. gadā veidoja 2/3 no šīs preču grupas eksporta, – par 32,3%.
Pārtikas produktu ražošana pēc mērena pieauguma aprīlī šā gada maijā atkal saruka – par 1,8% gada griezumā. Izlaides apjomu kritums tika reģistrēts arī citās, īpatsvara ziņā mazākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – mēbeļu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā.
Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts straujš investīciju pieaugums, salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo ceturksni bruto kapitālieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos palielinoties par 66,6%. Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm investīcijas visstraujāk augušas kokrūpniecībā, metālapstrādē un mašīnbūvē, kā arī būvmateriālu ražošanas uzņēmumos. Šie dati iezīmē pozitīvu apstrādes rūpniecības nākotnes redzējumu, jo liecina par rūpnieku plāniem paplašināties, attīstīties un ražošanas procesus padarīt efektīvākus.
Jaunākie Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences rādītāji joprojām liecina par labām eksporta perspektīvām, šā gada jūnijā novērtējumam par eksporta pasūtījumu apjomiem saglabājoties salīdzinoši augstā līmenī. Savukārt strauju kritumu uzrāda sagaidāmās cenas, ko lielā mērā noteica kokrūpniecības produkcijas cenu samazināšanās. Tas turpmāk negatīvi ietekmēs ražotāju apgrozījuma rādītājus, kā arī izpaudīsies zemākos produkcijas izlaides apjomos. Turklāt jūnijā būtisku sarukumu uzrādīja nozarē sagaidāmais nodarbinātības līmenis – tik zems novērtējums par nodarbinātības perspektīvām apstrādes rūpniecībā pēdējo reizi reģistrēts 2016. gadā.
Savukārt Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss joprojām sarūk, šā gada jūnijā noslīdot līdz pēdējo 4,5 gadu zemākajam līmenim. Neskatoties uz to, Latvijas apstrādes rūpniecībā šogad saglabājusies stabila izaugsme, kas šā gada piecos mēnešos kopā veidoja 4% un bija spēcīgāka par pērn šajā pašā laika periodā sasniegto izlaides pieaugumu.
