Ekonomisti par straujo eksporta pieaugumu janvārī – vīruss to vājinās  (6)

Janvārī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,17 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 46,5% līdz 47,9%.

"Eksporta izaugsmi janvārī pozitīvi ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, graudaugu kultūru un eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums. Savukārt janvārī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un naftas pārstrādes produktu eksports," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Jau pirms vīrusa uzliesmojuma eksporta sniegums šogad solījās būt gaužām pieticīgs, ņemot vērā gaidāmo izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partneru valstīs. Šobrīd ir skaidrs, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk. Tas, cik viegli vai smagi šo vīrusu pārslimos ekonomika un eksports, būs atkarīgs no tā, cik plaši vīruss izplatīsies, kādi pasākumi tiks ieviesti tā apkarošanai un kā reaģēs uzņēmumi un iedzīvotāji. Līdz šim tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir vairāk izpaudusies ar tūrismu un pasažieru pārvadājumiem saistītajās nozarēs, bet arvien vairāk to izjutīs arī preču eksportētāji," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina. Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus. Gan pats vīruss, gan arī pieņemtie mēri nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu darbību, vairo piesardzību un mazina piedāvājumu un pieprasījumu – tātad arī starptautisko tirdzniecību. Ķīnā, kas vīrusa izplatības ierobežošanas dēļ uz vairākām nedēļām gandrīz pilnībā apturēja savu ekonomiku, eksports gada pirmajos divos mēnešos saruka par 17%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lai gan tiešā veidā ar vīrusa līdz šim vissmagāk skartajām valstīm – Ķīnu, Itāliju, Irānu un Dienvidkoreju – tirgojamies visai maz, ierobežojumi un pieprasījuma kritums šajās valstīs, it īpaši Ķīnā, var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu piegādātājus, sadarbības partnerus vai saražotā produkta patērētājus citās valstīs, piemēram, Vācijā. Tādējādi vismaz daļa Latvijas uzņēmumu pirmās sekas jau noteikti jūt, lai gan statistika to vēl nav paspējusi atspoguļot. Turklāt "Covid-19" turpina savu uzvaras gājienu Eiropā un citur pasaulē, un nu jau saslimušo skaits sāk strauji augt arī tādās mūsu eksportam nozīmīgās valstīs kā Vācijā.

Jau pirms vīrusa uzliesmojuma eksporta sniegums šogad solījās būt gaužām pieticīgs, ņemot vērā gaidāmo izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partneru valstīs. Šobrīd ir skaidrs, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk. Tas, cik viegli vai smagi šo vīrusu pārslimos ekonomika un eksports, būs atkarīgs no tā, cik plaši vīruss izplatīsies, kādi pasākumi tiks ieviesti tā apkarošanai un kā reaģēs uzņēmumi un iedzīvotāji. Līdz šim tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir vairāk izpaudusies ar tūrismu un pasažieru pārvadājumiem saistītajās nozarēs, bet arvien vairāk to izjutīs arī preču eksportētāji.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,2%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 1,5%. Līdz ar to, ir sarucis arī tirdzniecības deficīts.

Eksporta izaugsmi janvārī pozitīvi ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, graudaugu kultūru un eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums. Savukārt janvārī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un naftas pārstrādes produktu eksports.

Mēreni janvārī pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 2,3%. Straujāk eksports pieauga uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Nīderlandi (ķīmiskās rūpniecības preces) un Dāniju (koksne, elektroierīces un iekārtas), savukārt samazinājās uz Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Apvienoto Karalisti un Zviedriju (uz abām – koksne).

Līdzīgi kā kopējais eksports, pieauga eksports uz NVS valstīm – par 6,8%, tai skaitā uz Krieviju – par 3,7%. Pieauga arī eksports uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Janvārī būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 38,3%. Ievērojami pieauga eksports uz Turciju (graudaugi, dzelzs un tērauds), Šveici un Nigēriju (uz abām – graudaugi), bet samazinājās uz Alžīriju (graudaugi).

Preču importa pieaugumu janvārī pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, pārtikas rūpniecības produktu un lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Savukārt samazinājās naftas pārstrādes produktu un mehānismu un ierīču imports.

Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, kas ierobežo straujāku eksporta attīstību. Papildus tam arvien nopietnāk globālo attīstību ietekmē "Covid-19" epidēmijas izplatība. Kopumā šogad saglabāsies mērena eksporta izaugsme.