Ekonomisti: pie remdenās izaugsmes galvenokārt vainojamas divas krīzes
Foto: Publicitātes foto

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Lai arī Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts, ekonomistu ieskatā gada beigas pasaules ekonomikā varētu būt labvēlīgākas, bet kopumā skats uz ekonomikas izaugsmi saglabājas piesardzīgs.

"Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. pusgadu liekas saglabājusi noturību, tomēr to vairāk nosaka atsevišķi izņēmuma faktori, nevis stabilitāte vai uzlabojums ārējā vai iekšējā pieprasījumā. Turklāt kopumā izaugsme ir krietni zemāka nekā pērn," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka pēdējie noskaņojuma, kā arī statistiskie dati ir atnesuši nelielu atvieglojuma sajūtu, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritums ir sabremzējies un situācija sākusi stabilizēties. Primārais optimisms saistās ar cerībām, ka ASV un Ķīna atradīs, vismaz pagaidu, kopsaucēju tirdzniecības sarunās. Apstrādes rūpniecība gan ASV, gan Vācijā uzrāda pozitīvas vēsmas. Turklāt lielākajās eirozonas ekonomikās ir atguvusies jaunu auto tirdzniecība. Tas ir ļāvis recesijas riskiem mazināties, kaut ekonomiskās perspektīvas joprojām ir pilnas nenoteiktības un globāla izaugsme nākamgad būs lēnākā pēdējās desmitgades laikā, kas met ēnu arī uz Latvijas ekonomikas izredzēm.

"Lai arī 2019. gadā ekonomikas kāpums Latvijā ir kļuvis mērenāks, tomēr tas joprojām ir viens no straujākajiem ES. Gada deviņos mēnešos IKP pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, "Brexit", lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas atsauksies uz Latvijas eksporta iespējām. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs," uzskata Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

"Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis – koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību kreditēšanas un mājokļu būvniecības cikla atgūšanās, jeb tā gandrīz nav notikusi, to skaudri izjūtam šobrīd, kad eksporta tirgu temperatūra ir ļoti nevienmērīga," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Gada beigas pasaules ekonomikā varētu būt labvēlīgākas, ņemot vērā, ka daļējā tirdzniecības vienošanās starp ASV un Ķīnu ļautu nedaudz vieglāk uzelpot globālajai tirdzniecībai. Taču šī vienošanās vēl nav parakstīta, un prezidenta Trampa atbalsts Honkongas demokrātijas aizstāvjiem var kavēt tās pieņemšanu. Turklāt vienošanās neatrisinās pamatproblēmas, kuru dēļ tirdzniecības kari tika uzsākti, tādēļ lielam optimismam pamata nav. Iepirkumu vadītāju aptaujas ASV liecina par ražotāju un pakalpojuma sektora uzņēmumu sasparošanos gada nogalē salīdzinājumā ar gada vidu, taču Eiropā uzņēmēji joprojām ir visai pesimistiski noskaņoti," piebilst "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Tags

IKT nozare Luminor Apstrādes rūpniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Honkonga Latvijas Banka PVN SEB Swedbank

Comment Form