Ekonomisti: preču eksports pieredz strauju uzplaukumu
Foto: Pixbay

Martā Latvijas eksporta rādītāji sasniedza visu laiku lielāko apjomu - 1,340 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Banku eksperti paredz, ka eksports 2021. gadā būs viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

021. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,84 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,8 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 20,6 %, bet importa vērtība par 11,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 1,34 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,5 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 47,1 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2 % no importa kopapjoma), Vācija (11,6 %), Polija (10,7 %) un Igaunija (8,3 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,4 %, bet importā – 5,6 %. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka Ārējās tirdzniecības datos redzamais ir "pandēmijas ēras brīnumekonomika."

Savukārt "Citadele" bankas eksperts Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "šobrīd varam diezgan droši apgalvot, ka eksports šogad būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem." Viņš arī atgadina, ka kopā ar eksportu martā ir pieaudzis arī imports, taču ierobežojumi mazumtirdzniecībā un piesardzība investīcijās nozīmē to, ka importa pieaugums šobrīd ir būtiski lēnāks kā eksporta kāpums.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka spilgto sniegumu var daļēji skaidrot ar atlēcienu no pagājušā gada zemās bāzes – līdzīgi kā citos ekonomikas sektoros.

Tikmēr Latvijas Bankas eksperte Agnese Rutkovska pievēršas jautājumam par vairāku rūpniecības nozaru problēmām ar izejmateriālu un komponenšu deficītu, kā arī konteineru pieejamību pārvadājumiem. "Tas, savukārt, ietekmē ražošanas kapacitāti un izmaksas. Problēmas novērojamas metālapstrādē un mašīnbūvē, kokrūpniecībā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā u.c,," raksta ekonomiste.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Centrālās statistikas pārvalde Citadele Latvijas Banka Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form