Ekonomisti: septembrī bijusi zemākā inflācija šogad
Foto: LETA/Publicitātes foto

2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,4% un pakalpojumiem – par 3,0%. Ekonomisti vērtē, ka iekšējo cenu dinamika Latvijā ir ļoti stabila, un tiek sagaidīts, ka cenu pieaugums saglabāsies mērens un 2019. gada inflācija varētu būt zem 3% atzīmes.

"Šogad cenu pieaugums septembrī bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,5%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Vienlaikus "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare teic, ka akcīzes nodokļa ietekme ir atnākusi nedaudz novēloti – visdrīzāk, nule tika izpārdoti krājumi ar iepriekšējo akcīzi. Kaut gan septembrī mēneša inflācija pārtikas produktiem ir ar mīnusa zīmi, vēl joprojām pārtikas preču cenas gada laikā aug straujāk nekā tās aug nepārtikas precēm un pakalpojumiem.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka patēriņa cenas Latvijā ietekmē ne tikai valsts iekšējie ekonomikas procesi, bet arī cenu tendences pasaules biržās un pasaules ekonomikas attīstība kopumā, ko Latvija ietekmēt nevar. Piemēram, importētā inflācija jeb ārējo faktoru ietekme izskaidro vienu procentpunktu no 3% inflācijas šā gada deviņos mēnešos.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka no nesamērīgiem lēcieniem mūs glābj tas, ka globālie krājumi ir labā līmenī, kā arī tas, ka tirgū ienāks spēcīgs zemo cenu spēlētājs. Ekonomikai bremzējoties, sekos arī atalgojuma kāpuma palēnināšanās, kas mazinās spiedienu uz cenām. Tomēr tas neizzudīs. Ja patērētāju noskaņojums sāks strauji vājināties, tas noteikti arī mainīs pieprasījumu pēc zemāku cenu patēriņa precēm, kas var noteiktos segmentos likt būtiski pārskatīt līdzšinējo preču un pakalpojumu cenošanas politiku.

"Ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās pasaulē liek domāt, ka arī resursu cenas pasaulē būs drīzāk ar lejupejošo tendenci. Tas viss kopā ļauj prognozēt, ka šogad kopumā inflācija Latvijā būs nedaudz zem 3%, savukārt nākamgad tā varētu būt ap 2,5%. Taču, ja ekonomiskā situācija pasaulē un Eiropā turpinās pasliktināties, inflācija Latvijā nākamgad var būt arī būtiski zemāka par šobrīd prognozēto," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Inflācija Naftas cena Nord Pool Spot Rīgas siltums Saūda Arābija SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form