Dainis Gašpuitis: Ekonomika liks inflācijai palēnināties


Ekonomisti: septembrī bijusi zemākā inflācija šogad
Foto: Publicitātes foto

Septembrī gada inflācija sasniedza 2,6%. Precēm cenas pieauga par 2,4%, pakalpojumiem par 3%. Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholam, tabakai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem un veselības aprūpei.

Inflācijas ilgtermiņa perspektīvas ir vērstas lejup. Par to liecina tendences globālajā ekonomikā, kas attiecīgi koriģēs arī patēriņa cenu virzību. Pēdējos mēnešos attīstīto valstu inflācija ir paslīdējusi zem 2%. Tas pamatā atspoguļo enerģijas inflācijas samazināšanos. Pasaule, tai skaitā, Latvija ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties. Eirozonas pamatinflācija ir saglabājusies raksturīgi zema, un tā kā ekonomika tik tikko aug, maz ticams, ka tai ir potenciāls paātrināties. Lai arī stundas algas pieaugums ir audzis, tas atspoguļo nostrādāto stundu skaita kritumu, nevis kopējās algas pieaugumu. Tāpat uzņēmējdarbības apsekojumi norāda uz lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām. Tikmēr inflācijas gaidu apsekojumi joprojām liek prognozēt, ka pašreizējā zemas inflācijas vide tuvākajā laikā saglabāsies. Tas nenozīmē, ka inflācija izzudīs, jo ECB darīs visu, lai to noturētu pie dzīvības. Tādējādi ārējā fona ietekme uz Latvijas patēriņa cenām kļūs vājāka. Vidējā tempā turpināsies pārtikas sadārdzināšanās, īpaši noteiktos segmentos, piemēram, cūkgaļa. No nesamērīgiem lēcieniem mūs glābj tas, ka globālie krājumi ir labā līmenī, kā arī tas, ka tirgū ienāks spēcīgs zemo cenu spēlētājs. Ekonomikai bremzējoties, sekos arī atalgojuma kāpuma palēnināšanās, kas mazinās spiedienu uz cenām. Tomēr tas neizzudīs. Ja patērētāju noskaņojums sāks strauji vājināties, tas noteikti arī mainīs pieprasījumu pēc zemāku cenu patēriņa precēm, kas var noteiktos segmentos likt būtiski pārskatīt līdzšinējo preču un pakalpojumu cenošanas politiku. Šogad inflācijas prognoze ir 2,8%, nākamgad 2,2%.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Citadele Ekonomikas ministrija Inflācija Naftas cena Nord Pool Spot Rīgas siltums Saūda Arābija SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form