Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, pieaudzis par 2,3% salīdzinājumā ar 2018. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomistu ieskatā arī šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums būs mērens.
"Pēc visai pieticīgajiem septembra un oktobra izaugsmes rādītājiem mazumtirdzniecība novembrī sasparojās, taču decembrī gada pieauguma temps palielinājās galvenokārt tādēļ, ka netika piedzīvots tik apjomīgs mēneša kritums kā 2018. gada atbilstošajā periodā (pēc izlīdzinātiem datiem). Lai gan katru gadu nevaram vērot nedēļas nogali līdzās trim svētku dienām, tomēr šāda "mākslīgā atvaļinājuma" ietekme var izpausties ļoti dažādi: no pastiprinātas iepirkšanas drudža līdz ceļojumiem ārpus valsts vai nelielu uzņēmumu īslaicīgai slēgšanai. Iespējams, braucienu aktivitāte nedaudz atspoguļojas decembra auto degvielas pārdošanas pieaugumā," vērtē Latvijas Banka ekonomiste Daina Paula.
Finanšu ministrijā teic, ka mazumtirdzniecības attīstība pērn bija vājāka nekā to varētu sagaidīt, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū un samērā straujo darba samaksas kāpumu – strādājošo reālā darba samaksa 2019. gada trīs ceturkšņos bija palielinājusies vidēji par 4,5%. Papildu izdevumiem mazumtirdzniecībā iedzīvotāji savus ienākumus turpināja uzkrāt – kopējie mājsaimniecību noguldījumi 2019. gada decembra beigās bija par 7,5% augstāki nekā pirms gada.
"Mazumtirgotāju lielākie izaicinājumi arī šogad būs iedzīvotāju, tas ir pircēju, skaita samazināšanās un augošās darbaspēka izmaksas. Arī pircēju paradumu maiņa un e-komercija ir nozīmīgi izaicinājumi un tai pat laikā arī iespējas. Starptautiskie novērtējumi rāda, ka e-komercijas attīstība pie mums notiek diezgan lēni. Lai gan pārdošanas apjomi Latvijas interneta veikalos pērn strauji palielinājās, tie joprojām veido vien aptuveni 3% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk iepērkas ārvalstu interneta veikalos," norāda "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.
"Prognozējams, ka, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, sagaidāms, ka šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums būs mērens," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Daina Paula: Vai mazumtirdzniecības attīstību sāks diktēt pieticība
2019. gadā, turpinoties stabilam vidējā atalgojuma kāpumam un augot mazumtirdzniecības kapacitātei, nozare mēnešu dalījumā tomēr piedzīvoja visai nevienmērīgu izaugsmi, kā arī kopumā mērenāku gada vidējo izaugsmi nekā 2018. gadā. Tomēr 4. ceturksnī bija vērojama atgriešanās pie nedaudz straujākas attīstības, bet gada kāpums decembrī sasniedza 3,2%.
Kā liecina pēdējo gadu dati, tirdzniecības platībai uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tendence palielināties un, ņemot vērā 2019. gadā ekspluatācijā nodotos tirdzniecības centrus vai to paplašinājumus, nākamajā pārskatā, visticamāk, šī tendence saglabāsies. No piedāvājuma puses tas ir signāls, kas apliecina faktisko pirktspējas pieaugumu un norāda uz tās prognozēm – par spīti nelabvēlīgām demogrāfiskajām pārmaiņām tiek gaidīts pieprasījuma pieaugums. Turklāt aktivitāte saglabājas augsta un top arvien jaunas plašas mazumtirdzniecības vietas, ienāk jauni tirgus dalībnieki.
Vidējā atalgojuma stabils kāpums pērn turpināja labvēlīgi ietekmēt mazumtirdzniecības attīstību, taču preču grupu dalījumā jau gada vidū bija vērojamas arī piesardzības pazīmes. Gada vidū strauji saruka un kļuva negatīvs ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču mazumtirgotāju devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē. Tempa sarukumu daļēji skaidrotu straujais kāpums iepriekš, 2017. un 2018. gadā, taču līmeņa kritums drīzāk ieskicē zināmu piesardzību, iespējams, izsvērtāku patēriņu, ko varētu skaidrot ar augstas nenoteiktības saglabāšanos ārējā ekonomiskajā vidē un Latvijas tautsaimniecības faktiskās izaugsmes palēnināšanos.
Pēc visai pieticīgajiem septembra un oktobra izaugsmes rādītājiem mazumtirdzniecība novembrī sasparojās, taču decembrī gada pieauguma temps palielinājās galvenokārt tādēļ, ka netika piedzīvots tik apjomīgs mēneša kritums kā 2018. gada atbilstošajā periodā (pēc izlīdzinātiem datiem). Lai gan katru gadu nevaram vērot nedēļas nogali līdzās trim svētku dienām, tomēr šāda "mākslīgā atvaļinājuma" ietekme var izpausties ļoti dažādi: no pastiprinātas iepirkšanas drudža līdz ceļojumiem ārpus valsts vai nelielu uzņēmumu īslaicīgai slēgšanai. Iespējams, braucienu aktivitāte nedaudz atspoguļojas decembra auto degvielas pārdošanas pieaugumā.
Šogad vēl arvien būs vērojama gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, gan esošo un jaunu tirdzniecības centru būvniecība un paplašināšana. Domājams, ka tas drīzāk ietekmēs konkurences līmeni, nevis viennozīmīgi novedīs pie straujāka nozares pievienotās vērtības kāpuma. Turklāt šogad nav gaidāma strauja tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās, vidējais atalgojums augs lēnāk, un tas padarīs mērenāku pirktspējas dinamiku.
Dinamiskums mazumtirdzniecības nozarē saglabāsies, un tā pamazām sastapsies ar jauniem izaicinājumiem, tostarp klimata pārmaiņu problēmu risinājumiem un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu: tie arvien vairāk ienāk gan institūciju dienaskārtībā, gan katras mājsaimniecības ikdienā. Tie var padarīt patērētāju gan prasīgāku kvalitātes ziņā, gan pieticīgāku apjoma izvēlē.
FM: Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem
Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.
Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos. Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā. Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.
Pērn kopā pieaugumu mazumtirdzniecībā noteica nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums par 4,0%. Tikmēr mazumtirdzniecība ar pārtikas precēm palielinājās ievērojami lēnāk – par 1,2%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība pieauga vien par 0,4%.
Jāsaka, ka mazumtirdzniecības attīstība pērn bija vājāka nekā to varētu sagaidīt, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū un samērā straujo darba samaksas kāpumu – strādājošo reālā darba samaksa 2019. gada trīs ceturkšņos bija palielinājusies vidēji par 4,5%. Papildus izdevumiem mazumtirdzniecībā, iedzīvotāji savus ienākumus turpināja uzkrāt – kopējie mājsaimniecību noguldījumi 2019. gada decembra beigās bija par 7,5% augstāki nekā pirms gada. Turklāt iedzīvotāji vairāk tērējuši pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums faktiskajās cenās 2019. gada trīs ceturkšņos bija pieaudzis par 14,8% (divreiz straujāk nekā 2018. gada trīs ceturkšņos), izklaides un atpūtas uzņēmumu apgrozījuma kāpums bija seškāršojies, 2019. gada trīs ceturkšņos pieaugumam sasniedzot 24,1%, un citu pakalpojumu uzņēmumu, tajā skaitā, remontu, frizētavu, ķīmisko tīrītavu, apgrozījums šajā laika posmā palielinājās par 9,7% (salīdzinājumā ar kritumu 0,8% apmērā 2018. gada trīs ceturkšņos). Tas norāda, ka iedzīvotāju tēriņi precēm ir tuvu piesātinājuma robežai un būtiski kāpināt pirkšanas apjomus pie esošās demogrāfiskās situācijas ir sarežģīti. Savukārt izdevumu pieaugums pakalpojumiem norāda uz iedzīvotāju finansiālā stāvokļa uzlabošanos un stabilu valsts ekonomisko situāciju.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem Latvijas patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojums arī pērnā gada nogalē saglabājās stabils. Patērētāji pozitīvi vērtē savu finansiālo situāciju nākamajos divpadsmit mēnešos, taču tajā pašā laikā norāda uz darba zaudēšanas risku, jo patērētāju vērtējums par bezdarba gaidām 2019. gada decembrī ir strauji pieaudzis. Savukārt mazumtirgotāju skatījums par uzņēmējdarbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos saglabājas noturīgs, kas norāda, ka straujām pārmaiņām nozarē nevajadzētu notikt. Tādējādi šā gada sākumā līdzīgi kā 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecībā sagaidāma mērena attīstība.
Agnese Buceniece: Mazumtirdzniecībā arī šogad gaidāms mērens pieaugums
Neskatoties uz joprojām diezgan strauju vidējās algas kāpumu un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pērn auga vien par 2,4% (salīdzināmās cenās), kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā gadu iepriekš. Sabremzēšanās pamatā galvenokārt bija vājāks sniegums pārtikas produktu un dzērienu tirdzniecībā, bet lēnāk auga arī autodegvielas tirdzniecības apjomi. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība turpināja rādīt labu sniegumu, pārdošanas apjomu pieaugumam pat nedaudz paātrinoties.
Pārdošanas apjomu pieaugumu pārtikas un dzērienu veikalos, visticamāk, ierobežoja biežāka ēšana ārpus mājas un apgrozījuma samazināšanās pierobežas alkoholisko dzērienu tirgotavās. Alkohola akcīzes nodokļa samazināšana Igaunijā, izskatās, ir piebremzējusi alkohola "tūrismu" uz Latviju.
Nepārtikas preču grupā galvenie izaugsmes veidotāji bija mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur, visticamāk, liela nozīme bija 2018. gada otrajā pusē atvērtajam "Ikea" veikalam, un iepirkšanās Latvijā reģistrētos interneta veikalos. Pie izaugsmes atgriezās apģērbu un apavu kā arī kultūrai un atpūtai paredzēto preču pārdošana. Straujāk auga informāciju un komunikāciju iekārtu mazumtirdzniecība.
Mazumtirdzniecības uzņēmumi aptaujās joprojām prognozē mērenu darbības aktivitātes pieaugumu nākamo trīs mēnešu laikā. Tāds, visticamāk, tas arī saglabāsies visa gada garumā. Iedzīvotāju noskaņojuma aptaujas rāda, ka mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo labklājību nedaudz uzlabojas un plānos iegādāties vai labiekārtot mājokli ir vērojams piesardzīgs pieaugums. Tas varētu labvēlīgi ietekmēt nepārtikas preču pārdošanas apjomus.
Mazumtirgotāju lielākie izaicinājumi arī šogad būs iedzīvotāju, tas ir pircēju, skaita samazināšanās un augošās darbaspēka izmaksas. Arī pircēju paradumu maiņa un e-komercija ir nozīmīgi izaicinājumi un tai pat laikā arī iespējas. Starptautiskie novērtējumi rāda, ka e-komercijas attīstība pie mums notiek diezgan lēni. Lai gan pārdošanas apjomi Latvijas interneta veikalos pērn strauji palielinājās, tie joprojām veido vien aptuveni 3% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk iepērkas ārvalstu interneta veikalos.
Vita Skuja: 2019. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums audzis nedaudz lēnāk
Kopš 2017. gada mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempi Latvijā kļūst lēnāki. Kopumā 2019. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,4%, salīdzinot ar 2018. gadu (dati salīdzināmajās cenās). Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu veicināja darba samaksas kāpums un uzlabojumi darba tirgū.
Vienlaikus 2019. gadā bija vērojams viens no straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums par 3,6% pārsniedza 2018. gada rādītāju, kas ir straujākais pieaugums kopš 2019. gada aprīļa. Straujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecība.
2019. gadā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 4,3% pārsniedza 2018. gada rādītāju. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko daļu devuma kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, straujāks kāpums bija vērojams informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (kāpums par 11,9%), mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā (kāpums par 7%) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (kāpums par 4,4%). Savukārt sarukums bija mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecības apgrozījumā (sarukums par 0,9%). Sadalījumā pa tirdzniecības vietām par gandrīz 1/5 pieauga tirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus, par 16% pieauga mazumtirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos. Iedzīvotāji turpināja iepirkties arī stendos un tirgos un ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi joprojām ir pakļauti lielām svārstībām. No 2016. gada līdz 2018. gadam degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauga 2-3% robežās. Lēnāks pieauguma temps bija 2019. gadā, kad degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 0,4%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums 2019. gadā bija par 1,1% lielāks nekā 2018. gadā. Tas ir lēnākais pieaugums pēdējo gadu laikā.
Prognozējams, ka, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, sagaidāms, ka šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums būs mērens.
