Agnese Buceniece: Ekonomikā negaidīti spēcīgs pirmais ceturksnis


Ekonomisti: valsts atbalsts gaidāmo cenu kāpumu kompensēt nespēs
Foto: Publicitātes foto

Ekonomikai gads iesākās uz izteikti pozitīvas nots. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī bija par 2.1% augstāks, izslēdzot sezonālos un kalendāros efektus, nekā pērnā gada nogalē un par 5.9% spēcīgāks nekā gadu iepriekš. Ļoti būtisks nopelns tik labam rezultātam bija vīrusa risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo un pēdējo ceturksni. Turklāt šie IKP rādītāji izslēdz cenu pieauguma efektu. Ja skatāmies uz IKP faktiskajās cenās, tad gada laikā pieaugums ir vēl daudz iespaidīgāks un joprojām pārsniedz divu ciparu skaitli.

Ierobežojumu mīkstināšana visvairāk palīdzēja pakalpojumu nozarēm, kas uzrādīja 6.3% kāpumu gada laikā. Atkopšanās uzņēma ātrumu pandēmijas visvairāk skartajās ar izklaidi, atpūtu un ceļošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs. Gada laikā dubultojās Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits, pieauga arī lidostā apkalpoto pasažieru skaits, un, protams, līdz ar tūristu skaita pieplūdumu pieauga arī viņu tēriņi Latvijā. Arī ēdinātāju pusē situācija bija būtiski labāka nekā ierobežojumu laikā, kas bija spēkā 2021.gada sākumā. Lai gan brīvākas ceļošanas iespējas arī turpmāk pozitīvi ietekmēs tūrismu, ģeopolitisko risku pieaugums un Latvijas relatīvais tuvums kara zonai rada jaunus izaicinājumus. Latvijas viesnīcas ir sākušas ziņot par lielu skaitu atsauktu rezervāciju – ārvalstu tūristi nogaida. Turklāt, aptaujas rāda, ka, mazinoties pirktspējai, vietējie iedzīvotāji apsver iespējas taupīt uz atpūtas un izklaides rēķina.

Dati par kravu apmēru, kas pārvadāts pa dzelzceļu un pārkrauts ostās, norāda uz pagaidām vēl salīdzinoši labu sniegumu ar tranzītu saistītajās nozarēs. Tomēr gaidāms, ka ap gada vidu situācija var sākt pasliktināties, stājoties spēkā sankciju ierobežojumiem. Liela daļa no Latvijas un Krievijas, Baltkrievijas savstarpējās tirdzniecības līdz šim ir veidojis reeksports, kuram mazinoties, gaidāma nelabvēlīga ietekme uz loģistikas sektoru un atsevišķiem vairumtirgotājiem.

Dati par gada pirmajiem diviem mēnešiem rāda, ka pārdošanas apjomus audzēja arī citi pakalpojumu sniedzēji tādās jomās kā, piemēram, informācija un komunikācija, darbaspēka meklēšana, iznomāšana un līzings, ēku uzturēšana, juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība. Tūristu tēriņu pieaugums, kravu un pasažieru skaita kāpums un labāks sniegums citos pakalpojumos sekmēja arī pakalpojuma eksporta palielināšanos.

Salīdzinājums ar stingrāku ierobežojumu laiku pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecību. Pārdošanas apjomi atguvās līdz ar veikalu atkal atvēršanu gada nogalē, bet šī gada sākumā pieaugums mēnesi pret mēnesi, izslēdzot cenu ietekmi, ir gandrīz vai apstājies. Lielāki rēķini par apkuri un gāzi, kā arī strauji augošās pārtikas cenas ir sākušas pasliktināt iedzīvotāju pirktspēju.

Ja pakalpojumu nozares var priecāties par spēcīgo gada sākumu, ražojošajām nozarēm kāpums gāja gar degunu. CSP ziņo, ka šīs nozares gada pirmajā ceturksnī ir pieredzējušas 0.2% kritumu. Visticamāk, kritums turpinājās lauksaimniecībā un, iespējams, arī būvniecībā. Pirmās prognozes, kas izskanējušas par ziemāju sējumu pārziemošanu neļauj cerēt uz ražu rekordiem. Degvielas, citu energoresursu un mēslojuma līdzekļu cenu kāpums sadārdzina izmaksas. Labā ziņa, ka būs iespējas celt pārdošanas cenu, it īpaši graudaugiem un eļļas augiem. Savukārt, būvniecības apjomu kāpumu kavē augstās būvniecības izmaksas un materiālu piegāžu kavēšanās. Turklāt virknei būvmateriālu, kas iepriekš tika pirkti no Krievijas un Baltkrievijas, tagad jāmeklē alternatīvas. Alternatīvas ir, bet tās ir dārgākas, un ir nepieciešams laiks, lai vienotos ar jauniem sadarbības partneriem.

Tomēr ne visiem ražotājiem ceturksnis ir bijis mīnusos. Noturīgi spēcīgs ārējais pieprasījums gada sākumā ļāva vēl nedaudz pakāpties apstrādes rūpniecībai un preču eksportam. Bet arī šeit tālākie mēneši solās būt izaicinājumu pilni. Lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs lēnāku pieprasījuma kāpumu no šī reģiona. Farmācijas nozarei aktīvi jāstrādā pie karā iesaistīto valstu tirgu aizstāšanas, bet virknei citu ražotāju jāmeklē jauni izejvielu un izejmateriālu piegādātāji. Sarežģījumus rada arī stingrie pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kas nelabvēlīgi ietekmē gan ražošanas procesus, gan arī ostu darbību šajā valstī. Tomēr katram mākonim ir zelta maliņa. Iepriekš esam jau redzējuši, ka laikā, kad Ķīnā ir spēcīgāki ierobežojumi un apgrūtināta uzņēmumu darbība, mūsu uzņēmumi var pārņemt un nodrošināt kādu mazu daļu no Ķīnas pasūtījumiem. Eiropas tirgu aizvēršana virknei Baltkrievijas un Krievijas ražojumu arī potenciāli rada iespējas mūsu ražotājiem palielināt savus eksporta apjomus.

Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. Swedbank prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms pat kritums ceturksni pret ceturksni. Kopumā gan ekonomikā saražotais apjoms šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1.4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.