Ekonomisti: vīruss neļauj cerēt uz pieaugumu rūpniecībā, bet var būt ieguvums Latvijas ražotājiem
Foto: DELFI/Publicitātes foto

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tik straujš ražošanas apjomu sarukums rūpniecībā nav ticis reģistrēts kopš 2009. gada nogales. Ekonomisti vērtē, ka ir liels risks, ka vīruss var ievilkt eirozonas ekonomiku recesijā, tomēr vienlaikus noteiktu apstākļu rezultātā tas var būt ieguvums Latvijas ražotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Finanšu ministrijā norāda, ka tik straujš ražošanas apjomu sarukums rūpniecībā nav ticis reģistrēts kopš 2009. gada nogales, arī apstrādes rūpniecības apjomi sen nav uzrādījuši tik spēcīgu kritumu – vien 2014. gada novembrī nozares apjomi bija samazinājušies par 4,1%.

Latvijas rūpniecības lielā sāpe šobrīd ir kokapstrāde, uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Tajā ir lielākais kritums gada griezumā kopš 2009. gada marta jeb 10,7%. Šādā situācijā apstrādes rūpniecībai panākt izaugsmi ir grūti. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekts, pērn kokrūpniecībā janvāris bija īpaši veiksmīgs mēnesis ļoti labos laikos. Turpretim signāli no nozares par tās nākotni šī gada sākumā no sliktiem kļuva par kontrastainiem. Cenas stabilizējas, daļēji pateicoties mežsaimniecībai nepiemērotiem laika apstākļiem, kas ierobežo piedāvājumu visā reģionā. Nozares aptaujās paustais vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē sāka uzlaboties. Taču liels risks ir mizgraužu epidēmijas turpināšanās Centrāleiropā, tādā gadījumā cerētā izeja no krīzes līdz 2020. gada beigām var nenotikt.

"Tas, ka gada sākums būs ļoti vājš, liecināja pērnā gada nogales rādītāji un situācijas attīstība globālajā ekonomikā. Tomēr globālās uzlabošanās pazīmes viesa nelielu optimismu, ka no dziļiem mīnusiem varētu izvairīties. Tomēr kopš tā laika arvien negatīvāku ietekmi uz rūpniecisko sektoru un piegāžu ķēdēm ir atstājusi vīrusa epidēmija, ka nozīmē, ka vēl turpmākajos mēnešos kritums rūpniecības apjomos saglabāsies. Cik ilgi tas noturēsies, ir neprognozējami," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecībā sāksim izjust arī "Covid-19" negatīvo ietekmi. Latvijas tiešais eksports uz Ķīnu ir salīdzinoši mazs un veido tikai 1,2% no preču eksporta, no kā vairāk kā pusi veido koka produkti. Mūsu kokrūpniekiem šis nav ne tuvu lielākais tirgus un kokapstrādē pasūtījumu dinamika pēdējos mēnešos ir bijusi pozitīva, lai arī Ķīnas lielums ietekmēs visu globālo tirgu, tādēļ zināma negatīva ietekme būs. Taču pārsvarā "Covid-19" ietekme uz Latvijas rūpniecību būs netieša, caur mūsu tirdzniecības partneriem Eiropā, lai arī elektronikā mums ir gana liels detaļu importa īpatsvars," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ietekme uz apstrādes rūpniecību, līdzīgi kā uz pārējo ekonomiku, būs atkarīga no tā, cik ilgi vīruss būs mūsu dienaskārtībā, secina "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Ekonomika ir lielā mērā balstīta uz emocijām. Neskaidrība par vīrusa izplatību un tā riskiem nozīmē lielāku nedrošību gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vidū. Iedzīvotāji var atlikt patēriņu, atcelt ceļojumus, izvairīties no publiskām vietām, kamēr uzņēmumi – atlikt lēmumus par jaunām investīcijām un biznesa attīstību. Liela loma būs valstu valdībām, to spējai informēt, bet pārlieku nesatraukt sabiedrību, un to koordinētiem fiskālajiem stimuliem.

"Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, kas būtiski ierobežo rūpniecības attīstību," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Metālapstrāde Luminor Ieguves rūpniecība Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele Dobeles dzirnavnieks Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Food Union Putnu fabrika Ķekava Starptautiskais Valūtas fonds Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form