Foto: Shutterstock
Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, izriet no Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Fokusam jābūt uz to, kā transformēt Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku. Tikai tā Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti.

Kopumā no ES 2021.–2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tostarp Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir sliktākas nekā vidēji ES un rādītāji pēdējo gadu laikā neuzlabojas. Latvijā ir zemākais doktora grādu ieguvušo personu skaits pret iedzīvotāju skaitu ES, un ir salīdzinoši maz augsti kvalificētu zinātnieku. Latvijā vēl joprojām ģimenē jāstrādā abiem vecākiem, lai nodrošinātu tādu pašu atdevi, kā ES vidēji spēj nodrošināt viens strādājošs cilvēks gada laikā. Latvijas ekonomikā ievērojami liels darba vietu skaits ir nozarēs ar zemu produktivitātes un zināšanu intensitātes līmeni. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst darbinieki ar satura izprašanas un informācijas apstrādes prasmēm, kā arī zināšanām datoru, elektronikas, matemātikas un inženierzinātņu jomā. Savukārt zināšanas būvniecības un pārtikas ražošanas jomā darbaspēka tirgū ir brīvi pieejamas. Tāpat piedāvājums darba tirgū pārsniedz pieprasījumu pēc darbiniekiem ar labi attīstītām fiziskām spējām.

Nostrādāto stundu skaits atsevišķās profesijās Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās vairāk nekā par 50%, toties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vadītāju un vecāko speciālistu nostrādāto stundu skaits pat palielinājās. Tas apliecina, ka IKT sektors ir salīdzinoši noturīgs pret krīzēm un var nodrošināt "labas darbavietas" arī ekonomisko satricinājumu periodos.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle skaidro: ""Labās darbavietas" mazina nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem, atvieglo nākamo paaudžu apmācības procesu, mazina nepieciešamos ieguldījumus veselības aprūpē un noziedzības ierobežošanā."

Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers: "Esošo darbavietu transformācija par "labām darbavietām" nebūs viegls process, jo līdzšinējā Latvijas tautsaimniecības attīstība un pakāpeniskā tuvošanās citām ES valstīm iepriekš lielā mērā balstījās uz lētāka darbaspēka pieejamību. Tomēr, lai panāktu būtisku ekonomisku izrāvienu, Latvijai vismaz dažās jomās ir jānokļūst tehnoloģiju attīstības vai institucionālo risinājumu avangardā. Tāpat "labu darbavietu" ekonomika mazinātu iedzīvotāju emigrāciju – nodarbinātības iespējas un atbilstošs atalgojums ir visvairāk pieminētais faktors, ko emigranti min kā galveno atgriešanos veicinošo faktoru."

Eiropas līderi cilvēkkapitāla attīstībā, izglītības sistēmas kvalitātē un digitālo prasmju apguvē ir Somija, Dānija, Zviedrija un Igaunija. Latvijai ir iespēja no tām aktīvi aizgūt labās prakses piemērus izglītības un apmācības programmu satura veidošanā, kā arī karjeras atbalsta nodrošināšanā. Viens no virzieniem ir arī Valsts nodarbinātības aģentūras transformācija par vispārējās mūžizglītības sistēmas ieviesēju, kas strādā ne tikai ar bezdarbniekiem, bet visiem iedzīvotājiem – mūžizglītības pakalpojumu saņēmējiem.

Eiropas zaļā un digitālā ekonomika tiks veidota uz modernām nozarēm, kuru pamatā būs jaunas zināšanas un prasmes. Ekonomistu apvienību bažīgu dara tas, ka publiskais sektors pēc inerces turpina strādāt pēc vecajiem principiem – prioritāri resursus novirzot nevis cilvēkkapitālam, bet gan "betonam". Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2027 pretēji izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem galvenie rīcības virzieni ir saistīti ar infrastruktūras projektiem, nevis cilvēkkapitāla vai produktivitātes veicināšanas projektiem. Arī Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plānā valdība primāri piedāvā investēt valsts infrastruktūras sakārtošanā. Tas ir pretēji EK ieteikumiem investēt cilvēkos, nevis infrastruktūrā. Latvija pašlaik infrastruktūrā, energoefektivitātē un transporta sistēmās paredz investēt 60% no ANM līdzekļiem. Nacionālās industriālās politikas (NIP) rīcības plānā cilvēkkapitāla stiprināšanai paredzēti tikai 22% no kopējā finansējuma. No tiem 15% plānots atvēlēt mājokļu pieejamības projektiem un tikai 7% citām cilvēkkapitāla attīstības programmām.

Pētījuma autori ir Domnīcas Certus vadošais pētnieks Uldis Spuriņš, Ekonomistu apvienības izpilddirektors un uzņēmuma KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris, Latvijas Universitātes asociētais profesors un Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, kā arī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas maģistrs un pētnieks Roberts Mencis. Ekonomistu apvienības veiktais pētījums tapis sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu partiju (ERC partija).

Ekonomistu apvienība 2010 ir dibināta 1994. gadā ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!