Eksperte: vai tiešām trūkst darbinieku, ja darba devēji aizvien šķiro cilvēkus?

Latvijā plaisa starp uzņēmumiem, kas rūpējas par saviem darbiniekiem, un tādiem, kuri knapi izpilda likuma prasības, ir visai liela, sarunā ar "Delfi Bizness" saka biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" valdes locekle Dace Helmane, piebilstot, ka, ja dara devējs var atļauties neieguldīt nākotnes darbiniekos un vēl šķirot kandidātus pēc dzimuma, seksualitātes vai tautības, tad ir pamats vaicāt, vai tiešām Latvijā trūkst darbaspēka?

Man pašam ir sajūta, ka Latvijā jūsu pārstāvētā tēma un nozare vēl aizvien ir diezgan sveša, vismaz daļā uzņēmumu. Ieskicējiet, kas ir korporatīvā atbildība un ilgtspēja.

Mēs sākām darboties 2008. gadā, un jāatzīst, ka gan tad, gan šobrīd uzņēmumu brieduma pakāpe ir ļoti atšķirīga. Es negribētu teikt, ka pēc šiem 14 gadiem uzņēmumi būtu neskaitāmas reizes atbildīgāki. Es darba tirgū nokļuvu 2000. gadā Valsts darba inspekcijā, un tas palīdzēja saprast, ka ir uzņēmumi, kas dara daudz vairāk, nekā prasa likums, un ka ir nesalīdzināmi liela daļa to uzņēmumu, kas labākajā gadījumā izpilda likuma prasības.

Runājot par briedumu, pirmais solis ir ievērot likumus, mēs nevaram runāt par atbildību, ja uzņēmums izvairās no nodokļu maksāšanas vai cilvēka cienīga atalgojuma samaksāšanas. Vispirms jāsakārto sava māja, un tad varam audzināt citus un mācīt. Tas ir pirmais solis.

Tālāk nākamā pakāpe, kas nāk no tiem Rietumu mežonīgā kapitālisma uzņēmumiem, ir filantropija. Arī Latvijā bija un ir uzņēmumi, kas, sevišķi uz svētku laiku, meklē, kam varētu ziedot naudu. Ideāli, ja par to vēl kāds medijs uzraksta. Nākamais līmenis ir domāšana par ārējo tēlu. Ļoti daudz tiek darīts, lai uz āru viss būtu kārtībā. Tad bija svarīgi ieviest vadības sistēmas, visi kļuva par kvalitātes vadības speciālistiem. Protams, šī sistēma arī dod uzņēmumam labumu, procesi tiek sakārtoti, un uzņēmums kļūst atbildīgāks.