Pēdējos mēnešos arvien lielākas šaubas rodas, ka eiro Latvijā izdosies ieviest 2008.gada sākumā, jo inflācija nesamazinās tik ļoti, kā bija cerēts, atzīst aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, gada inflācijas pieaugums ir saglabājies nemainīgs, patēriņa cenām, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, pieaugot par 6,3%: preču cenām - par 6,5%, bet pakalpojumu cenām - par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis paaugstinājās par 0,6%. Preču cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumu cenas - nemainījās.

Lai pievienotos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2008.gada 1.janvārī, 2007.gada trešajā ceturksnī tiks novērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas prasībām. Latvijas vidējais inflācijas rādītājs 12 mēnešos pirms novērtēšanas nedrīkst pārsniegt triju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu viszemāko vidējo inflācijas rādītāju par vairāk nekā 1,5%.

AS “Hansabanka” vecākā analītiķe Liene Kūle norādīja, ka inflācijas pamatā ir ne tikai vietējie notikumi, piemēram, patēriņa bums, bet arī globālas norises. Tādejādi daudzi no inflāciju izraisošajiem faktoriem nav kontrolējami un iespaidojami.

Līdz ar vieglāku piekļuvi ES tirgiem, ražotājiem ir iespēja izvēlēties sev labvēlīgāko realizācijas veidu - ārvalstīs cenas nereti ir augstākas, kas arī veicina vietējo Latvijas cenu palielināšanos. Vēl viens būtisks ārējais faktors, kas kāpina inflāciju, ir naftas cenas, jo pasaulē tās turpina būt augstas un daži eksperti sagaida to tālāku kāpumu. Tas sev līdzi nes arī augstākas degvielas cenas Eiropā, arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Nesen tika apstiprināti jaunie “Latvijas gāzes” tarifi. Sadārdzinājums nākamajos 2,5 gados būs nozīmīgs, kam būs ietekme arī uz kopējo inflāciju. Šo ietekmi, pēc Kūles domām, vairs nekādi nevar novērst. Cenu sadārdzinājums izpaudīsies arī netieši, palielinoties arī citu preču un pakalpojumu cenām, piemēram, apkures tarifiem.

Arī citi administratīvi lēmumi veicina cenu celšanos. Jautājums par administratīvo cenu palielināšanu ir ļoti komplekss - tieši šajā cenu grupā nereti ir vislielākās cenu atšķirības ar citām valstīm. Latvijā cenas ir daudz zemākas, un nereti ekonomiskie apstākļi spiež tās celt. Tomēr šie ir arī politiski jautājumi, un, ja ir politiskā griba, tad šo cenu sadārdzinājumu varētu veikt lēnāk vai pat uz laiku atlikt.

Kā akcentēja eksperte, vēl arvien valdības rīcībā ir budžets, fiskālā politika. Budžeta deficīts joprojām ir augstā līmenī, un arī nākamajam gadam tas tiek plānots aptuveni 1,5% no iekšējā kopprodukta. Valdībai būtu jāstrādā pie izdevumu analīzes, nosakot, kuras ir tās jomas, kur izdevumu kāpums nav vitāli nepieciešams.

Reāli lēmumi no valdības puses kalpotu arī par zīmi visai sabiedrībai, ka inflācija tiek apkarota, kas savukārt samazinātu inflācijas gaidas. Kūle uzsvēra, ka “inflācija ir un būs pats par sevi liels inflācijas virzītājspēks”.

Būtu vajadzīga skaidrība, kāda ir valdības nostāja, vai tā vēlas eiro Latvijā ieviest 2008.gadā un vai ir gatava tādēļ iet uz kompromisiem fiskālajā politikā. Nākamais gads politiskajā dzīvē būs visai jutīgs, jo 2006.gadā ir vēlēšanu gads, kas savukārt ļoti būtiski var mazināt politiķu vēlmi pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, budžeta “apcirpšanu”, uzsvēra Kūle.

“Nordea bankas” Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristians Pudans atzina, ka iestāšanos Ekonomikas un monetārajā savienībā šobrīd apdraud tikai viens no Māstrihtas kritērijiem - inflācija. Taču šī kritērija izpilde patlaban rādās ļoti grūta, ja vispār iespējama. Turklāt pēc balsojumiem Francijā un Nīderlandē cerēt uz jebkādām atlaidēm no ES būtu naivi.

Cīņu ar inflāciju ietekmē arī ierobežotie instrumenti, kas ir pieejami regulētāju rokās. Latvijas kontekstā inflācijas kāpumu ietekmē vairāki būtiski faktori, piemēram, izmaksu inflācija, kur liela nozīme ir arī administratīvi regulējamo cenu kāpumam. Citi ekonomiski faktori - privātpersonu patēriņš un mājokļu kreditēšana - atstāj salīdzinoši nelielu ietekmi uz kopējiem inflācijas tempiem, apgalvoja Pudans.

Taču izmaksu inflācija diemžēl nav tieši ietekmējama, norādīja eksperts. Piemēram, cenu pieaugumu naftas energoresursiem diktē tā cenu izmaiņa pasaules tirgos. Turklāt cenas mainās, arī svārstoties ASV dolāra kursam, jo naftas produktu cenas parasti tiek kotētas ASV dolāros. “Šajā cīņā esam bezspēcīgi,” atzina “Nordea bankas” pārstāvis.

Citam inflāciju ietekmējošam faktoram - administratīvi regulējamām cenām - arī ir būtiska nozīme, turklāt to ierobežošanai pastāv instrumenti. Patlaban var novērot tendenci paaugstināt administratīvi regulējamās cenas, kas arī kāpina izmaksas un līdz ar to inflācijas tempus. Regulatoru atļauja paaugstināt administratīvi regulējamās cenas tiek pamatota ar izmaksu pieaugumu. Taču nav dzirdēti risinājumi, kas ļautu palielināt šo monopolu efektivitāti, līdz ar to arī noturēt izmaksas iepriekšējā līmenī.

“Jāatzīmē, ka šos uzlabojumus gan nevar paveikt gada vai pusotra laikā. Tie ir ilgtermiņa projekti, taču tie varētu atstāt būtisku iespaidu uz cenu kāpuma ierobežošanu un līdz ar to arī inflāciju,” akcentēja Pudans.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form