Foto: LETA
Patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, un gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem.

Gada inflācija ir noslīdējusi līdz 2,6% – precēm cenas auga par 2,4%, pakalpojumiem par 3,2%. Gada laikā jūtamākais un arī nozīmīgākais cenu kāpums ir bijis ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī maksai par mājokli. Tai pašā laikā pārtikas cenu līmenis ir mazinājies, norāda "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Turklāt līdzšinējās cenu un algu pieauguma tendences ir bijušas gana labvēlīgas vidējam patērētājam, teic "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava. Vidējā gada inflācija bijusi lēnāka nekā pērn, savukārt vidējās bruto un neto algas gada izaugsme – straujāka. Visticamāk, līdzīgas tendences saglabāsies līdz pat šī gada izskaņai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju vidējā pirktspēja varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā.

Dainis Gašpuitis, "SEB banka": mērena inflācija turpināsies, pieaug globālie riski


Foto: LETA

Jūlijā vidējais patēriņa cenu līmenis kritās par 0,8%. To galvenokārt noteica sezonalitātes ietekme, respektīvi, izpārdošanu veidotais cenu samazinājums apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritums pārtikai. Gada inflācija ir noslīdējusi līdz 2,6% – precēm cenas auga par 2,4%, pakalpojumiem par 3,2%. Gada laikā jūtamākais un arī nozīmīgākais cenu kāpums ir bijis ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī maksai par mājokli. Tai pašā laikā pārtikas cenu līmenis ir mazinājies.

Turpmākajos mēnešos strauji cenu līmeņa lēcieni nav gaidāmi, tomēr būs arī nepatīkamas izmaiņas, kas nozīmēs noteiktu preču, bet galvenokārt pakalpojumu sadārdzināšanos. Gada otrajā pusē dārgāka varētu kļūt siltumenerģija un elektrība (šim sadārdzinājumam nebūtu jāskar tos, kam tarifi ir fiksēti). Tādējādi mērens inflācijas kāpums turpināsies. No straujākām pārmaiņām joprojām mūs glābj lēnīgā globālā inflācija, jo, neskatoties uz raito izaugsmi, algu kāpuma temps joprojām ir pieticīgs.

Lielākā nenoteiktība saistās par iespējamo starptautiskās tirdzniecības saspīlējuma attīstību, kas noteiks globālo preču plūsmu korekciju mērogu, no kā izrietēs arī cenu izmaiņu potenciāls. Tas noteiktos apstākļos un laika posmos var solīt gan cenu kāpumu, gan kritumu. Turpmākie mēneši rādīs, cik lielu ietekmi uz naftas cenu atstās sankciju ieviešana Irānai. Pasaulē valdošais sausums signalizē par graudaugu iespējamo sadārdzināšanos, kas ar laika nobīdi atspoguļojas arī citās preču grupās, piemēram, gaļas un tās izstrādājumu cenās.

To, vai un kā šie riski īstenosies, rādīs laiks. Kopumā bažām, ka inflācija apstādinās iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, nav pamata. Inflācija joprojām būs lēnāka par ienākumu pieaugumu.

Linda Vildava, "Swedbank": vidējo algu un cenu pieauguma tendences labvēlīgas patērētājiem


Foto: Publicitātes foto

Jūlijā gada inflācija bijusi 2,6% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk nekā pirms mēneša. Lai gan preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempi dažādās kategorijās bijuši atšķirīgi, caurmērā tie bijuši mēreni un saglabājuši līdzīgas tendences kā iepriekšējā mēnesī. Proti, preču cenas augušas par 2,4%, bet pakalpojumu – par 3,2%.

Gada inflācijas galvenie virzošie faktori jūlijā bijuši ar transportu un mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu izaugsme. Kopā šīs trīs kategorijas veidojušas vairāk nekā četras piektdaļas no jūlija gada inflācijas.

Transporta kategorijā lielāko devumu noteica degvielas cenas. Lai gan degvielas cenas jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija praktiski nemainīgas, to devums gada inflācijā pieauga. Tas saistīts ar bāzes efektu zemāku degvielas cenu dēļ pērnā gada jūlijā.

Ar 1. jūliju palielinājušies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, paaugstinot cenu kāpuma tempu mājokļa kategorijā. Dabasgāzes cena pieaugusi par aptuveni 11% mēneša laikā un 9% gada griezumā. Dabasgāzes cena ir atkarīga no naftas produktu cenām, līdz ar to nesenais naftas cenas kāpums nu atspoguļojas arī dabasgāzes tarifos. Jāmin, ka vēl straujāku cenu izaugsmi mājokļa kategorijā nedaudz piebremzēja elektroenerģijas cenu kritums, samazinoties obligātās iepirkuma komponentes fiksētajai daļai. Elektroenerģijas cena samazinājās par aptuveni 2,5% gan mēneša, gan gada laikā.

Tāpat ar 1. jūliju audzis akcīzes nodoklis cigaretēm, kas atspoguļojies nedaudz straujākā cenu kāpumā tabakas izstrādājumiem. Tabakas izstrādājumu cenas jūlijā bija par aptuveni 6% augstākas nekā šajā mēnesī pērn.

Līdzšinējās cenu un algu pieauguma tendences ir bijušas gana labvēlīgas vidējam patērētājam. Vidējā gada inflācija bijusi lēnāka nekā pērn, savukārt vidējās bruto un neto algas gada izaugsme – straujāka. Visticamāk, līdzīgas tendences saglabāsies līdz pat šī gada izskaņai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju vidējā pirktspēja varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā.

Pēteris Strautiņš, "Luminor": kārtējais maz-inflācijas pārsteigums


Foto: LETA

Latvijas ekonomika pagājušajā mēnesī sagādāja patīkamu maz-inflācijas pārsteigumu, šogad tādi ir bijuši vairāki. Jūlijā varēja gaidīt gada inflācijas kāpumu no 2,8% atzīmes jūnijā, jo pērn jūlijā sezonālā mēneša deflācija bija virs vidējā, līdz ar to bāzes efekts "neizdevīgs". Taču šoreiz cenas pret jūniju samazinājās vēl par procenta desmitdaļu vairāk jeb par 0,8%. Līdz ar to gada inflācija samazinājās līdz 2,6%.

Pieaug cerība, ka gada inflācijas līmenis atlikušajos mēnešos stabilizēsies nedaudz zem 3,0%. Tiesa gan, jāpieļauj arī iespēja, ka liela daļa no vasaras deflācijas kopējās svārsta kustības šogad ir notikusi jūlijā, tātad augustā cenu kritums varētu būt mazāks nekā parasti. Pateicoties karstumam, augļu un dārzeņu ražas paisums varētu būt sasniedzis tirgu ātrāk nekā vidēji.

Pateicoties diezgan mērenajai inflācijai šogad un gandrīz nevainojamai cenu stabilitātei 2013.-2016. gadā, vispārējais cenu līmenis jūlijā bija tikai par 6,1% augstāks nekā pirms pieciem gadiem.

Par iespējamo cenu virzību nākotnē var signalizēt uzņēmumu pārstāvju aptaujas, kurās uzdod jautājumus par gaidāmajām pārdošanas cenu izmaiņām nākamajos 12 mēnešos.

Rūpnieku gaidas par cenu izmaiņām ir bijušas stabilas, pagājušā gada laikā svārstoties ap +10 punktiem. Šie punkti neko precīzi neapzīmē, bet šāds līmenis atbilst mērenai ražotāju cenu inflācijai. Šo skalu ir vieglāk novērtēt, ja zina, ka vēsturiskās galējības ir bijušas 51,5 un -25,8. Pakalpojumu nozaru uzņēmumu cenu gaidu indekss ir +2,7 punkti, tātad signalizē par pārsteidzoši vāju cenu kāpumu, ievērojot situāciju darba tirgū. Igaunijā šis indekss jūlijā bija 19,3, bet Lietuvā 7,2. Latvijas vēsturiskais svārstību diapazons ir 35,8 un -31,1 punkts, bet vidējais: 6,4 punkti. Arī gaidāmo pakalpojumu cenu indekss gada laikā mainījies mēreni. Tieši par patēriņa cenu pārmaiņām visspēcīgākais signalizētājs varētu būt mazumtirgotāju cenu gaidas. Arī tās aizvadītā gada laikā svārstījušās ap vienu punktu, jūlijā bija nedaudz zem vēsturiskā vidējā, attiecīgi 15,8 un 20,9 punkti.

Eiropas Komisijas publicētās aptaujas arī rāda, ka dažādi uzņēmumi plāno palielināt darbinieku skaitu. Redzēsim, kā mērenas inflācijas gaidas būs savienojamas ar norisēm darba tirgū – potenciālo strādnieku skaits nākotnē drīzāk varētu samazināties. Varbūt uzņēmēju vairākums uzskata, ka viņi darba tirgū ir konkurētspējīgāki par vidusmēra uzņēmēju. Tas ir apmēram tā, kā populārā zviedru pārliecība, ka viņi ir labāki autovadītāji par tipisku zviedru. Taču drosmīgajiem pieder pasaule, bez šaubām.

Optimismu gan nedaudz mazina tas, ka uzņēmēju gaidas par cenām nākotnē vienmēr ir ar atpakaļskata elementu, cilvēki instinktīvi pieņem, ka nesenā pagātne turpināsies. Cenu spiediens, kuru rada ikdienas pieredzē neuztveramas makroekonomiskas mijiedarbības, var tikt atzīts tikai post factum.

Situācija darba tirgū ir tāda, ka strauja inflācijas kāpuma risks noteikti pastāv. Taču no tā ir izdevies izvairīties ilgāk, nekā varēja gaidīt iepriekš. Cenu kāpums ir bijis apbrīnojami mērens, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm. Atskaitot brīžus, kad notiek pretējais (parasti īslaicīgi, bet vētraini), mūsu ekonomika mēdz labāk strādāt praksē nekā teorijā.

FM: jūlijā inflācijas pieaugumu nosaka energoresursu sadārdzinājums


Foto: DELFI

Kā vēsta jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, patēriņa cenas precēm pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu pieauguma temps gada griezumā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, taču gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem.

Kaut arī neapstrādātās naftas cenas pasaules biržās pēdējos mēnešos nepārsteidz ar ļoti spēcīgām svārstībām, "Brent" markas jēlnaftas cena svārstās pie 75 ASV dolāru atzīmes par vienu barelu, taču, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, kad vidējā cena bija nedaudz zem 50 ASV dolāriem par barelu, jēlnaftas cena sadārdzinājās par 52%. Tik iespaidīgs naftas cenu kāpums atstājis arī būtisku ietekmi uz degvielas cenām, it īpaši energoresursu importētājvalstīs.

Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā degvielas cena šā gada jūlijā bija par 20,8% lielāka nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi (1,2 procentpunktus) no patēriņa cenu kāpuma šajā mēnesī. Līdzīga situācija vērojama, piemēram, ne tikai Igaunijā, kur degvielas cenas šā gada jūlijā palielinājās par 19,3% gada griezumā, bet arī parējās eirozonas valstīs. Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" preses relīzi par patēriņa cenu novērtējumu šā gada jūlijā, vidējā gada inflācija eirozonā varētu būt palielinājusies līdz 2,1%, un lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās nodrošinātu tieši energoresursu cenu pieaugums.

Jāatzīmē, ka degvielas cenu kāpumu nedaudz veicina arī EUR/USD savstarpējais valūtas kurss. Ņemot vērā, ka jēlnafta pasaules biržās kotējas tieši ASV dolāros un eiro vērtība pret ASV dolāru kopš šī gada aprīļa samazinājās, jēlnaftas cenas eirozonas valstīs ir nedaudz augstākas.

Divas reizes gadā (janvārī un jūlijā) Latvijā tiek pārskatīti gāzes tarifi mājsaimniecībām, un gāzes cena ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu vidējās mazuta un dīzeļdegvielas cenas naftas produktu biržā. Ņemot vērā, ka energoresursu cena kopš pēdējās tarifu pārskatīšanas reizes ir palielinājusies un eiro vērtība kļuvusi vājāka, gāzes cena ar nelielu nobīdi seko līdzi degvielas cenu tendencēm, kuras ļoti operatīvi reaģē uz naftas cenu izmaiņām. Apstiprinot jaunos tarifus, redzam, ka gāze kļuva par 9,0% dārgāka, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Jāatzīmē, ka tarifu izmaiņas šogad vairs nav gaidāmas un līdzīgs gāzes cenu pieaugums saglabāsies līdz gada beigām.

Cietais kurināmais arī ir ievērojami sadārdzinājies un, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, tā cena ir palielinājusies par 16,8%.

Noturīgs cenu kāpums fiksēts arī atsevišķiem komerciāliem pakalpojumiem, ko galvenokārt izskaidro augošs privātais patēriņš, ko, savukārt, veicina nodarbināto skaita pieaugums un augošā darba samaksa. Tā šā gada jūlijā veselības pakalpojumu cena gada laikā palielinājās par 2,9%, telekomunikāciju un ēdināšanas pakalpojumi attiecīgi par 1,5% un 3,1%. Īpaši var atzīmēt apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpumu par 22,5%, ko noteica transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas cenu pieaugums.

Nelielas izmaiņas patēriņa cenu pieaugumā jūlijā ieviesa sezonālais cenu kritums atsevišķiem pārtikas produktiem. Tradicionāli svaigie dārzeņi un augļi jūlijā ir lētāki nekā jūnijā, un šis gads arī nebija izņēmums. Taču arī gada griezumā svaigie dārzeņi un augļi bija lētāki, attiecīgi par 10,1% un 7,9%. Par 35,0% samazinājās arī cukura cena. Pārtikas cenas jūlijā kopumā samazinājās par 0,8%, kas ir pirmais pārtikas produktu cenu kritums kopš 2016. gada februāra. Vienīgais pārtikas produkts, kas ar katru mēnesi paliek ievērojami dārgāks, ir sviests. Neskatoties uz to, ka pērnā gada jūlijā sviesta cena palielinājās par 47,6%, šā gada jūlijā cena pieauga vēl par 18,6%. Taču kopumā jāatzīmē, ka šobrīd pārtikas cenu izmaiņas nerada spiedienu uz kopējo inflāciju, un līdzīga pārtikas cenu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs.

Elektrības cena jūlijā bija par 2,6% mazāka nekā iepriekšējā mēnesī un par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Cenu kritums saistīts ar to, ka ar 1. jūliju stājās spēkā zemāka obligātās iepirkuma komponentes (OIK) fiksētā daļa, kas ir daļa no kopējā OIK maksājuma. Salīdzinot ar iepriekšējo tarifu, jaudas komponente ir samazināta par 27,8%. Tādējādi visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās samazinājās cena par vienu megavatstundu. Ņemot vērā, ka OIK jaudas komponentei ir mazs īpatsvars kopējā elektrības rēķinā, elektrības cena būtiski nesamazinājās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!