Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis teica, ka kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir pagājis salīdzinoši īss laiks un sekas lauksaimniecībā varēs novērtēt vēlāk.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka patlaban notiek diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiju izstrādi Latvijā, un ļoti būtisks ir turpmākais lauksaimniecības attīstības ceļš Latvijā.
"Krīzes laiki nāk, un Latvijā mēs [lauksaimnieki] vienmēr tajās ciešam vissmagāk. Tad mans aicinājums ir mēģināt izstrādāt stratēģiju, lai mēs šādās krīzēs nebūtu tik lieli cietēji un tiktu paši saviem spēkiem galā bez ārējas palīdzības, valsts subsīdijām un būtu pašpietiekami," pauda Norkārlis.
Viņš atzina, ka mazās zemnieku saimniecības elastīgāk pārvar Covid-19 radītās problēmas nekā lielās - daudzi mazie zemnieki ir atraduši noieta iespējas tiešajā tirdzniecībā, un krīze tos skars mazāk būtiski nekā lielos zemniekus. Norkārklis arī pieļāva, ka, iespējams, Latvijas lauksaimniecības attīstības ceļš ir tieši mazās saimniecības, kuras krīzes tik ļoti neietekmē.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece pauda, ka krīze ir parādījusi nepieciešamību arī Latvijas gaļas nozarei kļūt pašpietiekamai.
"Cūkkopības nozarē nākotnes politikas mērķiem ir jābūt tādiem, kas atbalsta pašnodrošinājumu," viņa pauda.
Līdzīgi arī visām pārējām lauksaimniecības apakšnozarēm jāstrādā pie tā, lai nākotnē pilnībā nodrošinātu iedzīvotājus vietējā tirgū ar pašu saražoto produkciju. Tāpēc valstī vairāk jāatbalsta nozares, kurām līdz šim ekonomisko apstākļu dēļ nav bijis 100% pašnodrošinājums, uzskata Lejniece.
Viņa teica, ka Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt spēcīgiem ekonomiskā ziņā, kā arī fleksibliem apgādāt ar produkciju eksporta un pašmāju tirgu, pieņemot jaunus izaicinājumus krīzes situācijās.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka piena nozarē, kura jau var pilnībā nodrošināt visu Latvijas piena produktu patēriņa apmēru, krīzē ir svarīgi saglabāt ciltsdarbu, piena kvalitāti, ražošanu un investīcijas dažādu produktu izveidē, kā arī eksportu.
Pēc viņa sacītā, piena pārstrādātājiem eksporta tirgus ir viegli zaudēt, bet grūti atgūt. Realizācijas tirgi krīzes dēļ daļēji zaudēti, tādēļ nozarei nāksies pēc krīzes no jauna iekarot savu vietu tirgos. Tāpēc piena sektorā nepieciešams atbalsts eksportam un vietējo produktu ražošanai, kā arī popularizēšanai, investīcijām pārstrādē un piena ražošanā. Valdībai jāpilda arī tās deklarācijā paustā apņemšanās piemērot samazināto pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam 5% apmērā, norādīja Šolks.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts Latvijas Radio raidījumā atzina, ka Covid-19 seku dēļ cietušas gan mazās, gan lielās zemnieku saimniecības. Pēc viņa sacītā, mazie lauksaimnieki visātrāk sastopas ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu, un mazajiem zemniekiem nepieciešams atbalsts apdrošināšanai un kredītprocentu dzēšanai.
Norkārlis nepiekrita Eglīta teiktajam, ka mazajiem zemniekiem vairāk nekā lielajiem nepieciešams šāda veida atbalsts. Pēc viņa teiktā, ir pretēji - mazie lauksaimnieki kredītus ņem reti, bet apdrošināšanu pamatā izmanto lielās graudkopības saimniecības. Viņš pauda cerību, ka Zemkopības ministrija izskatīs Eiropas Komisijas piedāvātos atbalsta risinājumus nozarei un piedāvās atbalsta sistēmu mazajiem ražotājiem un mājražotājiem, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā.
Eglītis teica, ka ZM izvērtēs EK priekšlikumu. Viņš atgādināja, ka no šī plānošanas perioda Eiropas Savienības fondiem ir pieejami 600 miljoni eiro, kas tiks pārstrukturēti, lai ar dažādiem pasākumiem palīdzētu tām nozarēm, kurām tas patlaban nepieciešams, tajā skaitā paplašinātu Lauku attīstības programmu.
Eglīts piekrita, ka ilgtermiņā jādomā par mazo un vidējo saimniecību izdzīvošanas nodrošināšanu Latvijā un atbalstu lauksaimniecības sektoram kopumā. Krīze uzrādot nepieciešamību domāt par to, kā 100% apmērā nodrošināt vietējo tirgu ne tikai ar pienu, bet arī ar cūkgaļu, dārzeņiem un pārējo pārtikas produkciju.
Valdība atbalstījusi 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu to uzņēmumu likviditāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
