Eksperti: mājokļu tirgū vērojams liels īstermiņa īres dzīvokļu piedāvājums
Foto: DELFI

Mājokļu īres tirgū Covid-19 pandēmija ir ienesusi lielāku īstermiņa īres dzīvokļu piedāvājumu, taču lai gan ir sajūta, ka arī citos segmentos īres cenas ir zemākas, tās ir samazinājušās tikai par 5%, piektdien "Luminor" rīkotā diskusijā "Mājokļu tirgus: Cenas, piedāvājums, tendences" pauda "Colliers International" asociētā direktore Agija Vērdiņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norādīja "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētos energoneefektīvos mājokļos, taču pandēmijas laikā jaunu dzīvokļu būvniecība notiek kūtri – pašreizējā situācijā tiek pabeigti uzsāktie būvniecības darbi, taču ar jaunu mājokļu celtniecību tiek nogaidīts.

"Tas var novest pie situācijas, ka bankas kreditē, bet tirgū ir ierobežots piedāvājums. Jaunu un energoefektīvu mājokļu segmentā cenas varētu pieaugt, nevis samazināties. Padomju laikā celto energoneefektīvo dzīvokļu vērtība nepieaugs, taču, ja ir nodoms šādu dzīvokli pirkt, ir jāvērtē dzīvokļa vērtība ilgtermiņā," pauda Vanags.

Īstermiņa īres tirgus ("Booking" un "Airbnb") pēdējos gados bija veidojis lielu tirgus daļu – salīdzinot ar viesnīcām tas jau aizņēma 10% no tirgus daļas. Tagad pandēmijas iespaidā tirgū ir ienākuši divarpus tūkstoši šādu dzīvokļu, norāda Vērdiņa.

"Tie ir dzīvokļi, kas tiek piedāvāti uz vienu gadu, jo visi cer, ka īres tirgus nākamajā gadā uzlabosies. Tas varētu būt labs risinājums cilvēkiem, kam nepieciešami īsi un elastīgi risinājumi, bet tas nav ilgtermiņā un arī ne visiem ir nepieciešamība pārvākties," skaidro Vērdiņa.

Reizē viņa norāda, ka lai gan ir sajūta, ka īres cenas ir samazinājušās, tomēr tās ir sarukušas tikai par 5%, toties izīrētāji ir palikuši elastīgāki un ir lielāka iespēja kaulēties par atlaidēm.

Savukārt īstermiņa īres atkopšanās būs vērojama vidējā termiņā, kur atkopšanās sāksies tikai nākamajā vasarā, jo pašlaik tūrisms no Baltijas nevar pilnībā kompensēt tūristu skaitu, kas pēdējos gados bija pieaugošs, norāda Vērdiņa.

Savukārt tirdzniecības sektorā vērojams aktīvs dialogs starp nomnieku un izīrētāju, norāda "Colliers International" vadītājs Latvijā Deniss Kariāns. Viņš norāda, ka valstij būtu jāpiedalās un jāpalīdz risināt šīs situācijas, jo segments patlaban ir "emocionāls un karsts". Taču reizē ir jādomā, ar ko lielveikali aizpildīs tukšās vietas, kas paliek, veikaliem un kinoteātriem aizejot no Latvijas tirgus.

Birojos patlaban notiek revolūcija globālā mērogā, norāda Kariāns. Bez Covid-19 būtu grūti iedomāties scenāriju, ka tik daudzi sāk strādāt no mājām tik īsā laika periodā, taču svarīgākais jautājums ir - kas notiks, kad šie cilvēki nāks atpakaļ, kā mainīsies kompāniju prasības pēc telpām.

"Darba telpa izskatīsies savādāk. Ļaus uzdot jautājumu vai tiešām jāstrādā piecas dienas nedēļā pa astoņām stundām birojā, vai nevar savādāk. Es domāju, ka rudenī redzēsim izmaiņas šajā segmentā," prognozē Kariāns.

Vanags norāda uz reģionālo aspektu, salīdzinot Rīgu ar Pierīgu. "Rīgas centrā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 40%, bet Pierīgā pieaudzis par 10%. Tā ir tendence, kas ir pretrunā ar Ziemeļvalstīm, kur vairāk cilvēku tiecas pārvākties uz pilsētas centru. Es aicinātu ar šādu ideju nesteigties un raudzīties uz tendenci, kas Rīgā sāk iezīmēties – attīstīt centram tuvākos rajonus un cilvēkiem strādāt un dzīvot centrā," norāda Vanags.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka cilvēku interese pirkt mājokli ir augstāka nekā tā bija vēsturiski vidēji, taču reizē Latvijā cilvēku uzkrājumi ir nevienlīdzīgi sadalīti. "Cilvēki cenšas veidot pirmās iemaksas. Daži droši vien uz kādu laiku no tā atturēsies, bet es nedomāju, ka uz ilgu laiku. Kad viņi uzbūvēs vai pirks kaut ko, tad šī nauda atgriezīsies ekonomikā," pauž Strautiņš.

Reizē diskusijā tika norādīts uz nepieciešamību sakārtot īres tirgu ar jauno īres likumu, kā arī turpināt mājokļu programmu turpināšana, ko patlaban sniedz "Altum". "Vēl viena inovācija, kur Lietuva un Igaunija ir priekšā Latvijai, ir dilemmu starp pirkšanu un īri, bet tā nav dilemma, bet vidusceļš – īre ar izpirkumu. Cilvēks divus gadus maksā īres maksājumu un pēc diviem gadiem samaksātā īri kā iemaksa par mājokļa iegādi. Tā varētu būt lieta, kas varētu kļūt populāra," prognozē Vanags.

Diskusijā arī tika norādīts uz cilvēku gaidām pēc mājokļu cenu krituma, taču eksperti vairākkārt norādīja, ka Latvijā varētu būt mazākas korekcijas, jo jau tā ir zemākas dzīvokļu cenas nekā citur Baltijā. Kā galvenie faktori, kas ietekmēs mājokļa iegādi, ir pieaugošais bezdarbs, nenoteiktība par nākotni un iedzīvotāju piesardzība, skaidroja Strautiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Airbnb Koronavīruss Covid-19 Altum Baltija Colliers International Igaunija Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form