Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība palielinājās par 8,4% un importa vērtība pieauga par 5,3%. Oktobrī turpināja pieaugt graudaugu kultūru eksports, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5% (š.g. Septembrī 45,8%).
Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 miljonu latu (25,7 miljoniem eiro) jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums - par 8,6 miljoniem latu (12,2 miljoni eiro) jeb par 34,7%.
Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju - 11,2 miljonu latu (16,0 miljonu eiro), uz Nīderlandi - 7,6 miljonu latu (10,8 miljonu eiro), uz Irānu - 4,9 miljonu latu (7,0 miljonu eiro) un uz Haiti - 3,9 miljonu latu (5,5 miljonu eiro) apmērā.
Svarīgākās izmaiņas skārušas mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksportu, kas palielinājās par 11,4 miljoniem latu (16,3 miljoniem eiro) jeb 13,5%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksportu - tas pieauga par 11,3 miljoniem latu (16,1 miljoniem eiro) jeb 19,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksportu, kas palielinājās par 5,1 miljonu latu (7,2 miljoniem eiro) jeb 11,7%, kā arī parasto metālu un to izstrādājumu eksportu, kas samazinājās par 8,6 miljoniem latu (12,3 miljoniem eiro) jeb 12,6%.
Svarīgākās izmaiņas importā oktobrī, salīdzinot ar septembri, bijušas parasto metālu un to izstrādājumu importā, kas pieauga par 10,2 miljoniem latu (14,5 miljoniem eiro) jeb 15,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 6,9 miljoniem latu (9,8 miljoniem eiro) jeb 10,5%, augu valsts produktu importā, kas pieauga par 4,7 miljoniem latu (6,7 miljoniem eiro) jeb 19,3%, bet minerālproduktu imports samazinājies par 4,5 miljoniem latu (6,4 miljoniem eiro) jeb 3,3%.
Oktobrī nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa - 70,6% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 16,5%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Krievija (11,9%), Polija (6,6%) un Vācija (6,5%).
Nozīmīgākā Latvijas importa daļa - 79,8% bija ievedums no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 11,7%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (20,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (9,7%), Igaunija (8,6%) un Krievija (8,6%).
Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta palielināšanos šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri visvairāk ietekmēja dzelzs un tērauda izstrādājumu dzelzceļiem un tramvaju ceļiem eksporta pieaugums par 3,4 miljoniem latu (4,8 miljoniem eiro) jeb 16,9 reizes (galvenokārt uz Lietuvu).
Savukārt dzelzs un tērauda eksports strauji samazinājās, sarūkot dzelzs un neleģētā tērauda stieņu eksportam par 23,0 miljoniem latu (32,8 miljoniem eiro) jeb par 93,4%
Mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu ietekmēja datoru un to sastāvdaļu importa kritums par 5,0 miljoniem latu (7,1 miljoniem eiro) jeb par 37,4%.
