Muitas tarifu izmaiņas stāsies spēkā no 1. janvāra, taču joprojām nav pieejama detalizēta informācija par jauno kārtību. Arī daudzi no uzņēmējiem, ko aptaujāja DB, vēl nebija lietas kursā, kādas izmaiņas sagaida viņu biznesu.
Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka Muitas ūnijas veidošanas ietvaros tiks īstenota Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas importa režīmu saskaņošana, ziņo DB. Ņemot vērā līdzšinējās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas importa režīmu atšķirības, sākot ar nākamā gada janvāri, virknei preču gaidāmas importa tarifu izmaiņas.
Laikraksts norāda, ka šobrīd zināms - Krievijas importa tarifi samazināsies 1602 tarifu līnijām, bet palielināsies 708 tarifu līnijām. Palielinājumi būtiski skars virkni produktu, t.sk. gaļas izstrādājumus, piena pārstrādes produktus, transportlīdzekļus, dzelzs un tērauda izstrādājumus, graudaugus un konditorejas izstrādājumus. Vienlaikus tarifu samazinājumi aptver tādas preču grupas kā mehānismi, elektroierīces, optiskās ierīces un aparatūra, dažādi tekstilizstrādājumi u.c.
Izmaiņu rezultātā prognozētais ieguvums ES eksportētājiem no samazinātajiem tarifiem būtu 10 miljardi eiro (7 miljardi latu), bet zaudējumi no paaugstinātajiem tarifiem - 13 miljardi eiro (9,1 miljards latu), kas veidotu negatīvu ES un Krievijas tirdzniecības bilanci trīs miljardu eiro (2,1 miljards latu) apmērā.
Baltkrievijas gadījumā importa tarifi tiks samazināti 1450 tarifu līnijām, bet paaugstināsies 1920 tarifu līnijām. Tarifu palielinājumi būtiski skars gaļas izstrādājumus, piena pārstrādes produktus, augļus un dārzeņus, tekstilizstrādājumus, elektroierīces, transportlīdzekļus. Bet samazinājumi galvenokārt attieksies uz mehānismiem, optiskajām ierīcēm, dzelzs un tērauda un citiem izstrādājumiem, ziņo laikraksts, atsaucoties uz EM.
Vislielākās izmaiņas skars līdz šim liberālākās Kazahstānas importa režīmu – tās piemērotie tarifi samazināsies 497 tarifu līnijām, bet palielināsies 5704 tarifu līnijām, ietekmējot praktiski visus lauksaimniecības un rūpniecības sektorus, t.sk. zivrūpniecības, zelzs un tērauda, farmācijas un koksnes izstrādājumus, norāda DB. Savukārt tarifu samazinājumi attieksies uz tādām preču grupām kā mehānismi, optiskās ierīces, gaļas izstrādājumi, furnitūra.
EM gan laikrakstam norādījusi, ka līdz šim Latvijai divpusēji un Eiropas Savienībai kopumā ir izdevies panākt partneru solījumu pēc laika pārskatīt un samazināt jaunās muitas ūnijas ievedmuitas tarifus.
Laikraksts ziņo, ka šogad ievērojami pieaudzis dzīvo cūku eksports uz Krieviju, taču izmaiņas muitas tarifos šo situāciju var pasliktināt. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) direktors Varis Sīmanis skaidro, ka muitas tarifi pieaugs no 5 % uz 40 %, kas pat "var apstādināt labi sākto darbu". Tā kā visas trīs valstis nav pat Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), tad šobrīd neesot sviru, kā ietekmēt to lēmumu.
Zivju pārstrādes SIA "Karavela", kam savukārt viens no lielākajiem eksporta tirgiem ir Kazahstānas tirgus, vadība cer, ka izmaiņas muitas tarifos nedos būtisku triecienu uzņēmumam. "Pagaidām vēl nav skaidrs, kādi būs tarifi. Ceru, ka radikāli situāciju tas nemainīs," tā "Karavelas" valdes loceklis Andris Bite. Kopumā eksports uz Kazahstānu veido ap 15 % no "Karavelas" apjomiem, ziņo DB. Uz to, ka būtisku izmaiņu nebūs, cerot arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.
Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe laikrakstam norādījusi, ka pagaidām vēl nav veikti aprēķini par iespējamo ietekmi, taču "problēmas būs", jo visas trīs ir topa eksporta valstis. Uz Krieviju šā gada pirmajos trīs ceturkšņos eksportēta pārtika par 73,5 miljoniem latu, uz Baltkrieviju – par 9,5 miljoniem latu, liecina LTVC dati.