Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada septembrī bija 1,22 miljardi latu – par 2,9% jeb 34,6 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 17% jeb 177,3 miljoniem latu vairāk nekā 2010.gada septembrī, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Ārējās tirdzniecības bilance septembrī bija negatīva (-118 miljoni latu)
Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. latu*
*Dati precizēti par 2011.gada februāri, martu un jūniju
CSP operatīvie dati liecina, ka šā gada septembrī visvairāk no Latvijas eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, kas veido 19,6% no eksporta kopapjoma. Šo produktu eksports gada laikā audzis par 11,5 procentiem, un tā vērtība septembra beigās bija 107,99 miljoni latu.
Otro vietu jeb 16,5% eksporta kopapjomā ieņem koks, korķis un izstrādājumi no tiem, kuru eksporta vērtība sasniegusi 91,23 miljonus latu. Koka, korķa un tā izstrādājumu eksports kopš pērnā gada septembra audzis par 13,4%.
Nozīmīgas Latvijas eksportpreces septembrī bija metāli un to izstrādājumi (12,3%), kā arī mehānismi un elektroiekārtas (11,2%).
Latvijā septembrī visvairāk ievests minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas veido 18,3% no importa kopapjoma (pieaugums par 69%, salīdzinājumā ar pērnā gada septembri). 16% Latvijas importa veido lauksaimniecības un pārtikas preces (+13,1%), bet 15,9 – mehānismi un elektroiekārtas (+7,2%).
Šā gada septembrī nozīmīgākā daļa (72,2%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 14,8%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14,3%), Krievija (11%), Vācija (8,4%) un Polija (6,3%).
Savukārt importā septembrī nozīmīgākā daļa (78,5%) bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 12,6%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (22,2% no importa kopapjoma), Vācija (12,3%), Polija (8%), Igaunija (7,2%) un Krievija (6,8%).
Jau vēstīts, ka Latvijas eksports šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 35%, kas ir sestais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm.