Pagājušais, pandēmijas, gads bija piesardzības laiks, bet šogad līdz ar ekonomiku atkopšanos liela daļa pasaules valstu ir nostājusies uz attīstības sliedēm. Atgriešanās ierastajā vidē sekmē arī elektroenerģijas cenu izmaiņas. Šobrīd, ekspertu skatījumā, nav sagaidāmi tādi faktori, kas būtu spējīgi veicināt elektroenerģijas cenu kritumu tirgū, vienlaikus gaidāmas arī krasākas cenu izmaiņas "karstākajās" patēriņa stundās. Tāpat daļa iedzīvotāju, kas nav izvēlējušies biržas produktus, jau ir saņēmuši paziņojumus par elektrības rēķinu pieaugumu. "Delfi Bizness" vērtē, kas ir tie faktori, kas nosaka maksas par elektrību apmēru, un kā tie ietekmēs gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību izmaksas.
Elektroenerģijas tirgus dinamika Latvijā saglabājusies ar augšupejošu tendenci. Martā "Nord Pool Spot" Latvijas zonas elektroenerģijas cenas bija 43,55 EUR/MWh, bet pirmajās četrpadsmit jūnija dienās vidējā elektroenerģijas cena bija 68,49 EUR/MWh. "Skatoties nākotnē, šobrīd netiek sagaidīti faktori, kuri būtu spējīgi veicināt elektroenerģijas cenu kritumu tirgū," norāda "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors Miks Gabdulļins.
Vēsturiski Latvijā elektroenerģijas cenas gada otrajā pusē ir ļoti neprognozējamas, daļēji tādēļ, ka ir ieplānoti pārvades ierobežojumi un sagaidāms hidroelektrostaciju (HES) saražotā elektroenerģijas apjoma kritums, kas tiek kompensēts ar termoelektrostacijās (TEC) saražoto. Gabdulļins atgādina, ka šobrīd tiek plānoti periodiski ierobežojumi elektroenerģijas pārvadei starp Lietuvu un Zviedriju, tāpēc ir sagaidāms ierobežots nosacīti lētās elektroenerģijas apjoms. Rezultātā elektroenerģijas cenu diktēs marginālās TEC izmaksas kondensācijas režīmā, kas savukārt ir atkarīgas no dabasgāzes un CO2 kvotu pašizmaksām. Dabasgāzes un CO2 kvotu cenas turpina pieaugt, un šiem faktoriem būs aizvien lielāka ietekme uz elektroenerģijas cenām nākotnē.
