Elektroauto tirgu var iekustināt valsts subsīdijas un ērta infrastruktūra, liecina pētījums
Foto: Shutterstock

Galvenie iemesli, kas pagaidām kavē videi draudzīgāku mobilitātes paradumu veidošanos Latvijas sabiedrībā, ir saistīti ar sabiedriskā transporta tīkla attīstīšanu, elektroauto pieejamību un infrastruktūru, "Park&Ride" sistēmas izveidi un transporta koplietošanas risinājumu iedzīvināšanu, liecina "Swedbank" veiktais pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā par šī brīža lielākajiem mobilitātes izaicinājumiem Latvijā iedzīvotāji uzskata sliktu ceļu un tiltu stāvokli (74%), stāvvietu trūkumu lielākajās Latvijas pilsētās (47%) un sastrēgumus (42%).

Viens no risinājumiem ceļā uz videi draudzīgāku pārvietošanos ir novecojušā autoparka atjaunošana un pāreja uz elektriskajām vai hibrīd-automašīnām. Taču šo auto augstā cena ir galvenais iemesls, kas attur iedzīvotājus no to iegādes (norāda 76% cilvēku). Tāpat nozīmīgi šķēršļi ir arī valsts atbalsta trūkums šādu auto iegādei (43%), kā arī atbilstošas infrastruktūras izveide (40%).

"Lai virzītos Eiropas zaļā kursa virzienā un sasniegtu noteiktos klimatneitralitātes mērķus, būs nepieciešami dažādi risinājumi, kas atbalsta videi draudzīgāku pārvietošanos. Swedbank jau šobrīd ir ieviesusi izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus "zaļāku" auto iegādei, un redzam, ka iedzīvotāju interese par šādiem auto ik gadu pieaug. Savukārt no nākamā gada paredzētais valsts atbalsts 4500 eiro apmērā elektroauto un hibrīdauto iegādei potenciāli veicinās videi draudzīgu auto pieejamību vēl plašākam lokam. Uz to cer arī 58% aptaujāto iedzīvotāju. Taču skaidrs, ka tikai atbalsta risinājumi jaunu auto iegādei nerisinās samilzušo problēmu ar novecojušo auto parku un nevirzīs mūs straujiem soļiem pretī "zaļākai mobilitātei". Tam būs nepieciešama kompleksa pieeja, ko uzsver arī lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju. Taču labā ziņa – cilvēki nepieturas pie vecajiem paradumiem tikai tāpēc, ka tā ir ērti, bet drīzāk racionālu iemeslu vadīti. Ja videi draudzīga pārvietošanās kļūs gan finansiāli, gan no infrastruktūras viedokļa pieejamāka, arī cilvēki visdrīzāk pārorientēsies no "vecā" uz "zaļo"," norāda Sergejs Romaņuks, Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs.

Koplietošanas transportlīdzekļu plašāks pielietojums arī varētu būt viens no risinājumiem, lai tiektos uz "zaļāku" ikdienu. Jāatzīst, tikai 18% cilvēku Latvijā ir pamēģinājuši kādu no koplietošanas transportlīdzekļiem (auto, velosipēds, motorollers, skūteris), pie tam vien tikai desmitā daļa iedzīvotāju, kas ikdienā pārvietojas ar personīgo automašīnu (kā šoferi vai pasažieri), būtu gatavi biežāk izmantot koplietošanas automašīnas. Starp pretargumentiem dominē nevēlēšanās atteikties no priekšrocībām, ko sniedz privātais auto (52%), kā arī tas, ka koplietošanas auto nav pieejams dzīvesvietas tuvumā (33%).

Viens no veidiem, ar kuriem sekmēt cilvēku pārvietošanās paradumu maiņu, varētu būt "Park&Ride" ieviešana, kas paredz, ka automašīnas tiek novietotas apsargātā autostāvvietā - pilsētas iebraukšanas robežā, un tālāk cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu. Gandrīz puse (49%) respondentu uzskata, ka šādas sistēmas ieviešana lielajās pilsētās motivētu cilvēkus mazāk braukt ar auto. Tiesa gan vairāk kā trešdaļa (36%) respondentu atzīst, ka viņu pārvietošanās paradumus tas neietekmētu. "Park&Ride" sistēmas izveide būtu jāskata kontekstā izdevīgu autostāvvietu lokāciju, kā arī ar sabiedriskā transporta tīkla attīstību, – jaunu savienojumu izveidi, kas ļautu ērti nonākt galamērķī, apbraucot sastrēgumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.