Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās – 51% no kopējā apjoma
Foto: LETA

2021. gadā koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums bija 2990,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 50,1 GWh jeb 2% vairāk nekā 2020. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pēdējos desmit gadus (izņemot 2012. un 2017. gadu) veidoja vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī, 2021. gadā sasniedzot 51%.

Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms palielinājās par 13%, sasniedzot 5688,9 GWh jeb 66% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā (8677,3 GWh). Siltumenerģijas izstrādes pieaugums skaidrojams ar zemāku vidējo gaisa temperatūru apkures periodā.

Kopējais skaits samazinās

2017. gadā darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas, bet no 2018. gada skaits pakāpeniski sarūk. 2021. gadā darbojās par 9 stacijām mazāk nekā 2020. gadā jeb 153 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2021. gadā sasniedza 1 268,1 MW, kas ir par 6,1 MW mazāk nekā 2020. gadā un par 31 MW mazāk nekā 2017. gadā.

Pēdējos 10 gados vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars vidēji veidoja 97% (2021. gadā 1239,3 MW), savukārt uzņēmumu koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3% (2021. gadā 28,8 MW) no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2021. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 84% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās un 36% no valstī kopējās elektriskās jaudas – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.

Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 10 gados ir samazinājies un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā (par 80,2 MW) un no 2013. līdz 2021. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9–12% robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2021. gadā bija par 4,5 MW mazāka un veidoja 151,8 MW.

Vairāk Vidzemē un Zemgalē

2021. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemē (98%) un Zemgalē (97%), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 29 MW un 56,5 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija atbilstoši 75% un 60% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 23,7 MW Kurzemē un 48,9 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99% un 72% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1069,5 MW, Latgalē – 40,5 MW).

Saražotais elektroenerģijas apjoms no AER koģenerācijas stacijās pērn bija 861,8 GWh, kas atbilst 2020. gada līmenim, bet 10 gadu laikā elektroenerģijas izstrāde AER koģenerācijas stacijās palielinājusies 3 reizes. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.

Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2021. gadā veidoja 23% no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (15% biomasas koģenerācijas stacijas, 8% – biogāzes koģenerācijas stacijas).

Visaugstākā elektroenerģijas izstrāde Rīgā

Latvijā visaugstākā elektroenerģijas izstrāde novērota Rīgā, kur pēdējos piecos gados saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 53–71% diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Vidzemē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās, kas vidēji pēdējo piecu gadu laikā attiecīgi veidoja 4% un 5%. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8–13% robežās, bet Latgalē elektroenerģijas īpatsvars no 2017. līdz 2021. gadam samazinājies no 10% līdz 6% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.

Pieauga kurināmās koksnes patēriņš

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi, kurināmo koksni (kurināmās šķeldas, koksnes atlikumus un koksnes granulas) un biogāzi. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā kurināmās koksnes patēriņš pieauga par 14%, dabasgāzes patēriņš – par 3%, savukārt biogāzes patēriņš samazinājās par 19%. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 86% līdz 57%, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2021. gadā sasniedzot 43%.
Latvijas mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 50% AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2020. gadā bija 42,13%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.