Elektrības cenas Latvijā nav mainījušās kopš 2011. gada, taču cenu ietekmējošie faktori ir mainījušies. Tādēļ, ja elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiks liberalizēts, ”Latvenergo” varētu rosināt palielināt elektroenerģijas cenas, izriet no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rolanda Irkļa iepriekš teiktā.
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.
Izskatīšanai valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.
Lai kompensētu iedzīvotājiem prognozēto elektrības cenu kāpumu, ko izraisīs elektroenerģijas tarifu veidojošās sastāvdaļas - obligātās iepirkumu komponentes (OIK) - pieaugums, Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz četriem gadiem ieviest jaunu nodokli subsidētās enerģijas ražotājiem un no šiem papildu ieņēmumiem segt trūcīgām mājsaimniecībām elektrības sadārdzināšanos.
Prognozes liecina, ka pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas elektroenerģijas kopējā cena būs 11,3 santīmi par kilovatstundu. Līdz ar to starpība, ko būtu jāsedz ar šī risinājuma palīdzību, būs 3,12 santīmi par kilovatstundu.
Aprēķinot to, par pamatu ņemts tagadējais starta tarifs.
Balstoties uz šo patēriņa struktūru, tiek pieņemts, ka pie šāda patēriņa ar atbalsta instrumenta palīdzību sedzamais apjoms vienai mājsaimniecībai ar zemu ienākumu līmeni būs 37,44 lati gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
