EM darba tirgus prognozes: reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka trūkumu
Foto: AFP/Scanpix

Nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas Latvijā kopumā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vidējā termiņā arvien izteiktāka kļūs vidējas kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamība, ko visvairāk izjutīs apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Lai arī izglītības piedāvājuma struktūra ir kļuvusi sabalansētāka ar darba tirgus vajadzībām, tomēr speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū, vēl joprojām ir mazāks nekā nepieciešams, lai pilnībā risinātu darbaspēka nepietiekamību.

"Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpaaugstina produktivitāte uzņēmējdarbībā, izglītības sistēmā un ikvienā cilvēkā. Biznesam jākļūst produktīvākam, kas ļautu mazināt uzņēmējdarbības izmaksas un celt algas strādājošajiem. Izglītības sistēmai jārada darba tirgum nepieciešamais darbaspēks, īpaši attīstot visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmu un kompetenču pieeju," pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs uzsvēra, ka svarīgi izveidot visaptverošu pieaugušo izglītības sistēmu. ''Līdz 2021. gadam pieaugušo izglītības sekmēšanai pieejami gandrīz 150 miljoni eiro ES fondu atbalsts. Būtiski, lai šie līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti un sasniegtu savu mērķi – samazinātu zemas kvalifikācijas darbaspēka īpatsvaru darba tirgū," norādīja ministrs.

Tā kā ekonomikas izaugsme turpmāk būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, sagaidāms, ka vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums augs lēni. EM aplēsusi, ka līdz 2025. gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gadu. Pamatā pieaugums veidosies četrās nozarēs: komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Savukārt pēc 2025. gada darbavietu skaits varētu pat nedaudz sarukt. Ņemot vērā dažādu darbu automatizācijas tendences, lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru. EM prognozē, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 tūkstošiem darbavietu.

Galvenās darba iespēja radīs aizvietojošais pieprasījums – darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ brīvo darbavietu skaits vidējā termiņā pārsniegs 150 tūkstošus. 2025. gadā nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017. gadā ~63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70% atzīmei.

EM lēš, ka ilgtermiņā darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas. Tāpat, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pieprasījums augs dažādos ar veselības uzturēšanu, rehabilitāciju un "sudraba ekonomiku" saistītajos pakalpojumos.

Negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei. EM prognozē, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā palielināsies starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Turpretim, pieaugot darba algai un dzīves apstākļiem, migrācijas saldo uzlabojas.

Jau nākamajos piecos gados bezdarba līmenis pietuvosies 6%, līdz ar to strauji samazināsies brīvo darba vietu skaits. Jau šobrīd iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātības līmenis ir sasnieguši līdz šīm vēsturiski augstākās atzīmes, tāpēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ienākšana darba tirgū nākotnē varēs tikai daļēji kompensēt demogrāfijas tendenču ietekmē krītošo darbaspēka piedāvājumu, lēš EM.

Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo izglītību līdz 2025. gadam varētu samazināties par aptuveni 18% jeb gandrīz 52 tūkstošiem, bet atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 tūkstotim.

Visvairāk vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu izjutīs tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, kurās vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars veido gandrīz 60% un ir augsts pirmspensijas nodarbināto īpatsvars.

Būtisks priekšnosacījums darbaspēka piedāvājuma stabilizēšanā ir demogrāfijas tendenču maiņa. Kā norāda EM, ilgtermiņā jāmazina plaisa starp jaundzimušo un mirušo skaitu, savukārt vidējā termiņā darba tirgus nepilnības varētu kompensēt pārdomāta migrācijas politika.

Stabilas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, jaunu darba vietu veidošanās un atalgojuma pieaugums ir galvenais priekšnosacījums emigrācijas plūsmu mazināšanai un reemigrācijas sekmēšanai, prognozē EM, uzsverot, ka neatbalsta imigrācijas priekšlikumus, kas attiecas uz zemas kvalifikācijas profesijām ar algu, par kuru vietējie nav gatavi strādāt, jo ar to nevar atļauties godīgas dzīves izmaksas. EM ieskatā, tā ir īstermiņa domāšana, kas ilgtermiņā radītu būtiskus izaicinājumus saistībā ar imigrantu sociālajām garantijām, veselības aprūpi, izglītību un integrāciju sabiedrībā.

EM arī norāda uz arvien izteiktākām darba tirgus reģionālajām atšķirībām, proti, jaunās darbavietas, lielākoties, veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos.

Reģistrētais bezdarba līmenis Latgales reģionā joprojām ir gandrīz četras reizes augstāks nekā tas ir Rīgas reģionā, kur izvietotas vairāk nekā četras piektdaļas no visām vakancēm. Nākamajos gados zemā darbaspēka reģionālā mobilitāte jeb spēja operatīvi mainīt darba un dzīves vietu var būtiski ietekmēt sabalansētu darba tirgus attīstību.

Plānots, ka EM iecerētā atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos sekmēs darbaspēka pieejamību teritorijās ar pieaugošu nodarbinātību. Programmas laikā plānots sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām, izņemot Rīgu un pašvaldības, kas robežojas ar galvaspilsētu.

Izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis sabalansētāks un tuvāks nākotnes darba tirgus pieprasījumam. Liela daļa no iepriekš prognozētajām darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstībām ir mazinājušās. Joprojām tiek prognozēts būtisks speciālistu ar augstāko izglītību STEM virzienos (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) trūkums – 2025. gadā aptuveni 17 tūkstoši. Tiesa, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, tas ir samazinājies par gandrīz ceturtdaļu.

Tāpat EM prognozē ievērojami mazāku darbaspēka pārpalikumu speciālistiem ar izglītību humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šīs izmaiņas lielā mērā ir veicinājusi daudz sabalansētāka augstākās izglītības piedāvājuma struktūra – STEM virzienos uzņemto studentu īpatsvars kopš 2008. gada ir pieaudzis par aptuveni 7%, tai pat laikā sociālo zinātņu programmās uzņemto īpatsvars ir samazinājies par 15 procentpunktiem.

Arvien vairāk jauniešu izvēlās profesionālu izglītību. Šī tendence kopumā mazina vidējās kvalifikācijas darbaspēka iztrūkumu nākotnē, tomēr joprojām speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū ar profesionālo izglītību, ir nepietiekams, lai pilnībā nosegtu pieprasījumu, norāda EM.

Lai arī izglītības piedāvājumā ir vērojami būtiski uzlabojumi, tomēr izmaiņu ietekmi mazina nepietiekamais izglītojamo skaits. No vienas puses, to ietekmē demogrāfijas tendences, bet, no otras puses, salīdzinoši augstais jauniešu īpatsvars, kas nepabeidz mācība dažādos izglītības posmos. Vairāk nekā divas piektdaļas jauniešu darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies. Sagaidāms, ka darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo un pamatizglītību līdz 2025. gadam varētu palielināties līdz 91 tūkstotim.

Liela nozīme darba tirgus neatbilstību mazināšanā ir pieaugošo izglītībai. Lai arī iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā pakāpeniski pieaug, tā joprojām ir divreiz mazāka nekā noteiktais mērķis – līdz 2020. gadam sasniegt 15% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos. Tāpat esošais pieaugušo izglītības piedāvājums tikai daļēji risina lielo mazkvalificētā darbaspēka pārpalikumu – iedzīvotāju ar pamatizglītību iesaiste pieaugušo izglītības pasākumos ir zemākā starp visām iedzīvotāju grupām un tikai nedaudz pārsniedz 3%.

Darba tirgus prognozes EM izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz oficiālo statistiku, EM izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrija Izglītība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form