Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Daudzās valstīs ekonomiskās aktivitātes pieaugumu lielā mērā ierobežos fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts parāda līmeņa pieaugums un salīdzinoši augstais bezdarba līmenis, brīdina EM.
Ņemot vērā izaugsmes tempu palēnināšanos vairumā Latvijas tirdzniecības partnervalstu, kā arī palielinoties nenoteiktībai pasaules ekonomikā, Latvijas eksporta pieaugums kļūs mērenāks un kopumā 2012.gadā var būt 5% robežās.
Lai gan privātais patēriņš turpina palielināties arī šī gada otrajā pusē, tas nozīmē, ka šogad kopumā tas vairāk kā par 4% varētu pārsniegt 2010.gada līmeni. Nākamgad, palēninoties eksporta izaugsmei, arī tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties. Tādēļ 2012.gadā nav sagaidāms ļoti būtisks iekšējā pieprasījuma pieaugums.
Strauju patēriņa kāpumu ierobežos joprojām lielās mājsaimniecību parādsaistības un, neraugoties uz turpmāku situācijas uzlabošanos darba tirgū, arī relatīvi augstais bezdarba līmenis. Investīciju dinamiku ietekmēs komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām.
Kopumā 2011.gadā IKP var pārsniegt 2010.gada līmeni vismaz par 4,5%. Savukārt 2012.gadā, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību pasaules ekonomikas attīstībā, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3% robežās.
Nozaru asociāciju un uzņēmēji prognozē, ka nākamgad uzņēmumu saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjomu pieaugums pakāpeniski mazināsies. Vienlaikus uzņēmēji neplāno palielināt cenas saražotajai produkcijai vai sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī neplāno palielināt nodarbināto skaitu.
Aptaujātās asociācijas un uzņēmumi uzskata, ka galvenie ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ierobežojošie faktori veiksmīgai nozares un uzņēmumu attīstībai ir pircēju ierobežotā pirktspēja, augstās cenas energoresursiem un neskaidrība nodokļu politikā.
Darba tirgū EM sagaida situācijas uzlabošanos. Kopumā 2011.gadā nodarbināto skaits būs par aptuveni 3% lielāks nekā vidēji 2010.gadā, bet tas joprojām nepārsniegs 2009.gada līmeni.
Nodarbinātības līmenis (15-74 gadu vecuma grupā) 2011.gadā vidēji varētu veidot 55,2%, kas būs par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt 2012.gadā sagaidāms, ka nodarbinātības līmenis palielināsies līdz 56,5%. Kopumā nodarbinātības pieaugums būs lēnāks nekā ekonomikas izaugsme, jo izlaide balstīsies arī uz produktivitātes kāpumu.
EM paredz, ka bezdarba līmenis 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, varētu samazināties par aptuveni 3 procentpunktiem un veidos 15,7%. 2012.gadā bezdarba līmenis turpinās samazināties un būs 13-14% robežās.
EM arī paredz nedaudz straujāku inflāciju pakalpojumu cenu kāpuma dēļ. Pārtikas cenas, kas bija viens no galvenajiem šī gada sākuma inflācijas cēloņiem, vairs būtiski nepalielināsies, jo pārtikas pasaules cenas vairs nepieaug. Ņemot vērā bažas par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām, arī naftas produktu cenu kāpums piebremzēsies.
Šāda cenu dinamika kopējo cenu līmeni 2011.gadā var palielināt par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet 2012.gadā vairāku faktoru, kas noteica cenu pieaugumu šogad, ietekme uz patēriņa cenām mazināsies. 2012.gadā vidējais patēriņa cenu kāpums var sasniegt 2,4%.