Kopumā 2015.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums var sasniegt 2,5%, bet inflācija - 0,1%, prognozē Ekonomikas ministrija (EM).
Vēl šā gada jūlijā EM prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums šogad var sasniegt 2%, bet inflācija - 0,9%.
EM publicētajā jaunākajā ziņojumā "Par makroekonomisko situāciju valstī" teikts, ka ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās šā gada otrajā ceturksnī, kā arī pēdējos mēnešos vērojamā stabilā apstrādes rūpniecības izaugsme un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ļauj prognozēt, ka šogad kopumā ekonomikas pieaugums varētu būt straujāks, nekā tika paredzēts iepriekš, un sasniegt 2,5%.
Savukārt 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt 3% robežās.
Ministrijā norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība tuvākajos gados būs cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. No vienas puses, turpmāko eksporta dinamiku ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet, no otras puses, eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū - Eiropas Savienībā (ES).
Turpinās augt arī privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas būs tikai nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos periodos. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas, tomēr pašlaik to dinamika ir ļoti lēna, ko ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. EM ieskatā, arī zems banku kreditēšanas līmenis joprojām ir viens no investīcijas ierobežojošiem faktoriem.
Ziņojumā teikts, ka privātā patēriņa pieaugums sekmēs mazumtirdzniecības un citu - uz iekšējo tirgu orientēto - nozaru izaugsmi. Pašreiz vērojamās pozitīvās tendences saglabāsies apstrādes rūpniecībā, un ražošanas apjomi turpinās augt. To sekmēs pakāpenisks pieprasījuma pieaugums ES un trešo valstu tirgos. Vienlaikus, lai apstrādes rūpniecība noturētu straujus pieaugums tempus, svarīgi ir spēt diversificēt produkcijas sortimentu un ieiet jaunos eksporta tirgos.
Savukārt būvniecības nozares attīstība būs mērena. Lai arī 2015. gada otrajā pusē izzudīs bāzes efekts, kas saistīts ar straujo būvniecības apjomu pieaugumu 2014. gada pirmajā pusgadā, straujš būvniecības apjomu pieaugums tuvākajā laikā nav gaidāms. Arī transporta nozarē izaugsme būs lēna. 2015. un 2016. gadā nozares attīstība lielā mērā būs atkarīga no ģeopolitiskās situācijas reģionā.
Tāpat EM prognozē, ka šajā gadā vidējā gada inflācija būs zemāka nekā 2014. gadā. Gada pirmajos mēnešos uz patēriņa cenām būtiska palielinošā ietekme bija dažādiem faktoriem, piemēram, elektroenerģijas tirgus atvēršanai no 2015.gada 1.janvāra, sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumam u.c. Vienlaikus inflāciju turpināja noteikt ārējie faktori - naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē.
Saistībā ar prognozēm gan par naftas piegādes apjomu pieaugumu, gan par augstāku, nekā gaidīts, pārtikas ražu nav pamata gaidīt pasaules naftas un pārtikas cenu būtisku kāpumu tuvākajā laikā.
EM prognozē, ka kopumā 2015. gadā sagaidāma mērena inflācija, un gada vidējā inflācija var būt 0,1% ar nosacījumu, ka pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabā līdzšinējo dinamiku un nav sagaidāms to straujš pieaugums.
2016. gadā vidējā gada inflācija būs augstāka nekā 2015. gadā. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori, piemēram, spiedienu uz patēriņa cenām radīs akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanai pakalpojumiem fiziskām personām no 2016. gada 1. janvāra. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
