Septiņos gados ražošanas attīstībai plānots aptuveni 540 miljonu latu finansējums, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes 2013.-2020.gadam. Kā galvenās prioritātes NIP paredzēti atbalsts eksporta veicināšanai un pašmāju rūpniecības produktivitātes palielināšana.
NIP pamatnostādnes paredz aptuveni 370 miljonus latu novirzīt EM projektiem darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovāciju veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai. Savukārt 170 miljonus latu paredzēts novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) investīcijās industriālo zonu izveidē un atjaunošanā.
NIP mērķis ir veicināt ekonomikas izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai un, lai sasniegtu šo mērķi ir noteikti konkrēti uzdevumi, piemēram, apstrādes rūpniecības īpatsvaram kopējā IKP līdz 2020.gadam jāsasniedz 20%, bet apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumam 2020.gadā pret 2011.gadu jāpalielinās līdz 40%. Ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālistiem uzsvēra, ka Latvijā ir ārkārtīgi būtiski paaugstināt produktivitāti un risinājums šī mērķa sasniegšanai pavisam noteikti nav nodokļu samazināšanā, kā tas nereti izskan publiski. Zemā produktivitāte nozīmē to, ka mūsu biznesa projekti nenopelna pietiekami, lai maksātu labas algas. Pavļuts arī skaidro, ka Latvija globālā mērogā var cīnīties tikai specifiskās nišās, tā ir produkcija un pakalpojumi, ko mēs varam saražot nelielā apmērā, un kas ir interesanta nelielam interesentu lokam.
Pavļuts arī uzsvēra, ka pašreiz uzņēmēju lielākās problēmas ir ražošanas platību trūkums, enerģijas resursu izmaksas, ierobežojumi eksporta tirgos, nepietiekamas menedžmenta prasmes, darba tirgus problēmas, apgrūtināta pieeja kapitāla tirgiem, vāji attīstīta pētniecība.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka šis plāns "paredz trīs atslēgas" ekonomikas izrāvienam - koncentrēšanos uz eksportu, produktivitātes paaugstināšanu un Latvijas spēcīgo pušu izmantošana.
Jautāts vai šī primārā koncentrēšanās uz eksportu nerada pārlieku lielu risku un atkarību no Eiropas finanšu tirgus stabilitātes, Endziņš atbildēja lakoniski, sakot, ka mums vienkārši nav citu variantu. Mūsu spēcīgās puses esot ģeogrāfiskais novietojums, kas vēsturiski ļauj ļoti veiksmīgi nodarboties ar loģistiku un "nišas produkti", piemēram, zaļā produkcija - Jēlas un Kolumbijas universitāšu „Environmental Performance Index" rādītājos mēs esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē un tas būtu jāizmanto arī ekonomikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
