Ministrijas pārstāvji norādīja, ka Saeima jau ir atvērusi Enerģētikas likumu un tajā ir ietverts Saeimas Tautsaimniecības komisijā aprīļa sākumā atbalstītais pants par aizliegumu saņemt dabasgāzi no Krievijas. Tā kā likuma virzība ir atkarīga no Saeimas, EM nesaskata, ko patlaban mainītu ārkārtējās situācijas izsludināšana.
Tāpat EM uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana sētu nepamatotu paniku sabiedrībā.
Iepriekš Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce izteica priekšlikumu apsvērt enerģētiskās krīzes izsludināšanu, jo tas potenciāli ļautu Ministru kabinetam noteikt energoapgādes prioritātes, kā arī ļautu atcelt likumiski noslēgtus privāttiesiskus līgumus gan par gāzes apgādi, gan citur enerģētikā.
Tāpat ziņots, ka EM turpina sarunas ar Igauniju un Somiju, lai šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts šogad. Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa.
Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās arī Latvijā būvēt LNG termināli, iepriekš paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers norādīja, ka EM uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Tas esot vidēja termiņa projekts.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 6.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajā komisijā un Saeimā.
