Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību pēdējos divus gadus. Līdzīgi, kā gandrīz visās pasaules valstīs, arī Latvijā ekonomika 2020. gadā nonāca recesijā un tika būtiski ietekmēts darba tirgus, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Šogad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, un atbilstoši EM prognozēm iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad varētu tuvoties 5%.
"Ekonomikas stabilizēšanos ir nodrošinājis uzņēmēju izcilais sniegums eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Tāpat šis gads ir bijis veiksmīgs investīciju piesaistē, ko sekmēja arī valdības īstenotā politika, ieviešot "zaļā koridora" principu prioritārajiem investīciju projektiem. Lai arī neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē, vairums ekspertu prognozē, ka izaugsme 5% apmērā Latvijā turpināsies arī nākamgad," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
EM sagatavotajā "Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā" ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, ekonomikas attīstības perspektīvām, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem. Šādu pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī.
Pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ir vērojami uzlabojumi darba tirgū. Bezdarba līmenis samazinās jau kopš 2020. gada vidus un tas turpināja samazināties arī šogad. Tomēr krīze ir atstājusi redzamas "pēdas" darba tirgū. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāks nekā 2019. gadā. Krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kas līdztekus demogrāfiskiem procesiem sašaurina darbaspēka piedāvājumu darba tirgū un paaugstina darbaspēka nepietiekamības riskus. Krīzei ieilgstot, ir pieaudzis ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kas kopā ar reģionālām darba tirgus disproporcijām tuvākos gados var radīt strukturālā bezdarba riskus, kā arī saasināt darbaspēka pieejamības problēmu.
Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, kas sekmēs jaunu darbavietu pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Jārēķinās, ka arvien sarežģītāk varētu kļūt atrast kvalificētus speciālistus, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, ko vēl vairāk var saasināt reģionālās darba tirgus disproporcijas. Sagaidāms, ka 2022. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par 1,5% jeb 13 tūkstošiem un bezdarbs samazināties līdz vidēji 7 procentiem.
"Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai un Covid-19 krīzes seku mazināšanai arī 2022. gadā uzņēmējiem būs pieejama virkne mērķētu atbalsta programmu, sekmējot ekonomikas transformāciju, produktivitāti un digitalizāciju, mājokļu pieejamību, nevienlīdzības mazināšanu, t.sk. īres un sociālo mājokļu pieejamību, kā arī energoefektivitāti. Nākamgad plānots uzsākt Atveseļošanas fonda un ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk nekā 1,6 miljardu eiro apmērā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas ekspansijas apturēšanu. Tāpat svarīga ir ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā - uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām. Vidējā termiņā Latvijas izaugsmes tempi var sasniegt 4-5% pieaugumu gadā. Pavājinoties izaugsmei Eiropā un ieilgstot vīrusa ierobežošanas pasākumiem, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.