Ministru prezidents Indulis Emsis savas vizītes laikā Vācijā ir izteicis priekšlikumu gāzes vadu, ko iecerēts veidot starp Krieviju un Vāciju, būvēt caur Latvijas teritoriju, pastāstīja premjera preses sekretāre Ilona Līce.
Viņa norādīja, ka pagaidām šis aicinājums ir izteikts Vācijas valdības pārstāvjiem un tas ir pats diskusijas sākums. Pašlaik gāzes vadu iecerēts vilkt caur Baltijas jūru.

Līce pauda, ka premjers norādījis, ka ļoti izdevīgas šajā projektā būtu Latvijas pazemes gāzes krātuvju izmantošanas iespējas, jo kopumā dabīgajās gāzes krātuvēs var iesūknēt līdz 50 miljardiem kubikmetru gāzes, bet Latvija pašlaik izmanto krātuvju iespējas aptuveni divu miljardu kubikmetru apjomā.

Minētās krātuves Eiropas Savienībai būtu ļoti izdevīgas ziemas mēnešos, kad Krievijas gāzes apgādes sistēmas ir ļoti noslogotas.

Gāzes vada būvniecība caur Latviju būtu daudz lētāka nekā vada vilkšana caur Baltijas jūru. Līce arī atgādināja, ka 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā pat bija izstrādāts projekts, kas arī paredzēja gāzes vadu uz Vāciju virzīt caur Latvijas teritoriju, taču pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šis projekts tika mainīts.

Latvijas ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir ļoti gandarīts, ka premjeram izdevies šo Latvijas tautsaimniecībai svarīgo jautājumu "pacelt augstākā līmenī", aģentūrai BNS, paužot ministra viedokli, sacīja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iveta Balode.

Viņa pastāstīja, ka ekonomikas ministrs izmanto jebkuru izdevību, lai projektā iesaistītās puses pārliecinātu, ka dabas gāzes vads jābūvē caur Latviju. Latvijas ekonomikas ministrs ar Latvijas viedokli iepazīstina arī citas valstis, lai gūtu to atbalstu. Balode pastāstīja, ka ministrs par minētā dabas gāzes vada būvniecību ir runājis ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas ekonomikas ministriem, kā arī pavisam nesen ar Dānijas ekonomikas ministru.

Ministra padomniece uzsvēra, ka galvenie ieguvumi, īstenojot minēto projektu caur Latviju, ir - infrastruktūra, liels enerģijas avots, kā arī pilnvērtīga Latvijas dabas bagātību izmantošana. Viņa atgādināja, ka Latvijā, Dobelē, ir izveidojušās dabīgas krātuves, kur var uzglabāt gāzi. Tādējādi projekta īstenotāji varētu ietaupīt lielus līdzekļus, jo nekur tuvākajā apkaimē nav šādu dabīgu gāzes krātuvju.

Krievijas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktore Jeļena Daņilova iepriekš sarunā ar Baltijas valstu žurnālistiem atzina, ka Krievijā vislielākā interese par sadarbību ar Latviju ir tieši enerģētikas jomā. Piemēram, Krievijas "Gazprom" ir interese tieši par pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā.

Arī "Latvijas gāzes" vadītājs Adrians Dāvis iepriekš aicināja Latvijas valdību sākt aktīvas sarunas ar Eiropas Savienību un Krieviju, lai plānotais gāzes vads no Krievijas uz Eiropu ietu caur Latviju, jo tādējādi izdevīgi varētu izmantot gāzes krātuves, kā arī iegūtu papildu naudu no tranzīta.

Pērnā gada nogalē arī "Itera Latvijas" vadītājs Juris Savickis aicināja Latvijas valdībai aktīvāk strādāt pie šā jautājuma. "Šis atzars nav šodien izdomāts. Papildu maršruts gāzes piegādēm Eiropai jau sen pastāv projekta institūta, "Gazprom" un Krievijas valdības domās. Vienkārši ideju, caur kurieni tas ies, izskata ne tikai no stratēģiskām, bet arī politiskām pozīcijām. Un viena no pareizajām idejām, par kuru zina arī "Gazprom", ir - caur Latviju. Es vēlreiz uzsveru, ka jebkura valdība pieliktu maksimāli daudz pūļu, lai gāzes vads uz Eiropu ietu caur Latviju," sacīja Savickis

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvija iegūtu lielāku neatkarību gāzes piegāžu jomā, papildu naudu no tranzīta, bet pats galvenais - varētu izmantot Dobeles gāzes krātuvi, kurai ir nozīme tikai tad, ja no tās netālu stiepjas gāzes vads. Dobeles gāzes krātuves izbūve ļautu Latvijai glabāt 3-5 reizes vairāk gāzes.

Jau ziņots, ka Krievija ir iecerējusi Ziemeļeiropas gāzes vada celtniecības projektu, kura realizācija ļaus tiešā veidā savienot Krievijas un Baltijas jūras reģiona valstu gāzes transporta tīklus ar Eiropas kopējo gāzes tīklu. Gāzes vads stiepsies pāri Baltijas jūras akvatorijai no Viborgas līdz Vācijas piekrastei.

Ziemeļeiropas gāzes vada celtniecības izmaksas tiek lēstas 5,7 miljardu ASV dolāru (3,2 miljardu latu) apjomā. Gāzes transportēšanas jaudu var palielināt no agrāk plānotajiem 19,7 miljardiem kubikmetru līdz 30 miljardiem kubikmetru gadā. Gāzes piegāžu sākums pa Ziemeļeiropas gāzes vadu plānots 2007.gadā. Paredzēts, ka projekta jaudu gāzes vads sasniegs 2009.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!