Foto: RIA Novosti/Scanpix
Lai aizliegtu kādu produktu Eiropas Savienībā (ES), tam nepieciešams noteikts pamatojums, taču Enerģijas dzērienu aprites likuma projektā tāda nav, portālam "Delfi" atzīst zvērināta advokāte Ieva Azanda.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz aizliegt pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, skatīs trešajā galīgajā lasījumā.

Azanda vērš uzmanību uz to, ka ES vienotā tirgus principi paredz to, ka ražotājs var pārdot produkciju visās ES dalībvalstīs.

Ja dalībvalsts nolemj aizliegt kādu produktu tirdzniecību un šis lēmums nav pietiekami pamatots, to var vērtēt kā līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpumu, viņa klāsta.

Aizliegums iespējams tikai tad, ja tam ir pietiekams pamatojums - piemēram, enerģijas dzērienu gadījumā tie varētu būt argumenti par ietekmi uz veselību, taču tos jāvar pierādīt. "Dalībvalstij ir jābūt pierādījumiem, ka produkts negatīvi ietekmē veselību utml. Ja šādu pieradījumu nav, aizliegums darbojas citu dzērienu ražotāju interesēs," skaidro eksperte.

Pašlaik Azandas ieskatā likumprojektā šāda pamatojuma nav.

Saeimas plānotais aizliegums var radīt risku, ka enerģijas dzērienu ražotāji vēršas ar prasību pret valsti, kam iespējami divi scenāriji: Latvija saņem EK pārmetumus vai ražotāji iesniedz zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret valsti.

Saskaņā ar procedūru Eiropas Kopienu tiesā pret valsti vēršas EK. Ražotāji var vērsties EK vai nacionālās tiesvedības ceļā prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, klāsta Azanda.

Kā iespējamo kompromisu Azanda min stipro enerģijas dzērienu aizliegumu - proti, likumā nosakot konkrētu kofeīna daudzumu, kuru nedrīkst pārsniegt.

Azanda vērš uzmanību arī uz enerģijas dzērienu aizliegumam līdzīgiem precedentiem, piemēram, Itālija aizliedza tās teritorijā mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem vilkt piekabi, taču tika atzīts, ka šāds aizliegums uzskatāms par pamatotu ar ceļu satiksmes drošības aizsardzības iemesliem.

Savukārt citā lietā tika vērtēts Māstrihtas pilsētas lēmums aizliegt ārvalstniekiem apmeklēt marihuānas kafejnīcas. Arī šis aizliegums tika atzīts par pamatotu, ņemot vērā mērķi apkarot narkotūrismu un tā radītos traucējumus.

Jau vēstīts, ka Saeima šā gada 5. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu, kas paredz, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties.

Turklāt enerģijas dzērienu tirdzniecību plānots aizliegt izglītības iestāžu telpās un to teritorijā.

Tāpat ziņots, ka Eiropas enerģijas dzērienu ražotāji Eiropas Kopienu Tiesā apstrīdēs Lietuvas parlamenta pieņemto likumu, kas aizliedz enerģijas dzērienu pārdošanu personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un arī aizliegums Latvijā var būt pamats tiesvedībai.

"Pirms gada Lietuvā pieņemtais Enerģijas dzērienu likums ir pretrunā ar dažiem Eiropas Savienības (ES) likumdošanas aktiem. Līdzīgā veidā arī Enerģijas dzērienu aprites likuma projekts Latvijā varētu pārkāpt Eiropas Līgumu pamatprincipus," vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norāda ražotāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!