Foto: LETA
Latvijā ēnu ekonomikas mazināšanai lietotu auto tirgū nekas radikāli nav mainīts, intervijā sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

"Konkrētu aplēšu, kāds pašlaik varētu būt ēnu ekonomikas īpatsvars šajā sektorā, nav. Mēs vienkārši redzam, kā notiek šo automašīnu tirdzniecība, pa kādiem kanāliem tās ienāk, par kādām cenām tiek tirgotas, kas vedina domāt, ka nekādu lielu izmaiņu šajā tirgū nav. Atšķirībā no Igaunijas, kur pirms vairākiem gadiem tika veiktas diezgan radikālas darbības, lai šo tirgu sakārtotu, pie mums jau nekas radikāli nav mainīts. Jā, ir uzlaboti tirdzniecības noteikumi, ieviestas papildu prasības, Valsts ieņēmumu dienests ik pa laikam veic pārbaudes. Tomēr tas nav nekas fundamentāls. Atbildes ir jāmeklē pie likumdevēja un izpildvaras vēlmes kaut ko darīt," klāstīja Rūtiņš.

Viņš norādīja, ka, piemēram, Igaunijā, veicot automašīnas pirmreizējo reģistrāciju, tiek analizēts pārdevēja, pircēja un automobiļa profils, to savstarpējā atbilstība. "Un attiecīgi, saliekot visu šo informāciju kopā, mēģina novērtēt, vai darījums ir ticams, kāds ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas risks utt. Ja pēc viņu domām riska nav, auto tiek reģistrēts, ja riska vadības sietam šis darījums netiek cauri, tiek piemērots PVN depozīta vai garantijas maksājums. Ja normāli, uzņēmumiem iegādājoties auto ārvalstīs, PVN likme būtu 0%, tad tagad PVN ir jāsamaksā pilnā apmērā un tas tiks kompensēts, kad uzņēmums iesniegs kārtējo deklarāciju, pierādot, ka pa šo laiku ir veicis reālu saimniecisko darbību. Turklāt, ja sāka viņi ar manuālām pārbaudēm, tad tagad Igaunijā šī sistēma jau ir diezgan automatizēta un to nodrošina IT rīki," skaidroja Auto asociācijas viceprezidents.

Pēc viņa teiktā, Auto asociācija vairāk nekā divus gadus darbojas ciešā sadarbībā ar Ceļu Satiksmes un drošības direkciju un Valsts ieņēmumu dienestu un cenšas uzlabot situāciju nozarē. "Šī sadarbība ir laba, bet kaut kā mēs Latvijā visu normatīvo aktu sistēmu esam uzbūvējuši tādu, ka ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Mēs parunājāmies ar igauņiem, un viņi stāsta, ka, konstatējot problēmas ar PVN izkrāpšanas shēmām, ar uzņēmējiem vienkārši panākta vienošanās par noteiktu pasākumu īstenošanu, bet tādēļ nav bijis jāmaina neviens normatīvais akts. Latvijā tā būtu neiedomājama situācija," atzina Rūtiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!