Eiroparlamentārieši gan rezolūcijā uzsver, ka līgums jāsaskaņo ar ekonomiskās pārvaldības sešu tiesību aktu paketi. Turklāt vienlaikus jāīsteno steidzami pasākumi tūlītējo eirozonas problēmu risināšanai.
Rezolūciju par Eiropadomes šī gada 30.janvāra sanāksmi EP pieņēma ar 443 balsīm par, 124 – pret un 75 deputātiem atturoties. To pieņēma pēc trešdienas debatēm ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu, kurās gandrīz visas politiskās grupas aicināja atjaunot izaugsmi un mazināt bezdarbu.
Rezolūcijā norādīts, ka galīgais nolīgums, par ko vienojās dalībvalstu valdības, ir ievērojami labāks nekā tā iepriekšējās versijas. Tajā iestrādāta EP prasība vairāk orientēties uz izaugsmi, nevis tikai fiskālajiem ierobežojumiem, un cik vien iespējams darboties jau spēkā esošā ES tiesiskā regulējuma robežās.
Rezolūcijā atzinīgi vērtēts tas, ka vairāk iesaistīts EP un mazināts Eiropas Savienības šķelšanas risks. Tomēr deputāti atkārtoti pauž nožēlu, ka dalībvalstīm nav izdevies panākt vienošanos visām kopīgi un saskaņā ar ES tiesību aktiem.
Rezolūcijā uzsvērts, ka vajadzīgi īpaši ekonomikas pasākumi, lai veicinātu solidaritāti, nodarbinātību un izaugsmi. Pirmais no tiem varētu būt steidzami izveidot izpirkšanas fondu, pamatojoties uz Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes priekšlikumu. Citi EP ieteiktie pasākumi ir stabilitātes obligāciju ieviešana un finanšu darījumu nodoklis Eiropas līmenī.
Eiropas Parlaments bija iesaistīts starptautiskā fiskālās disciplīnas nolīguma izstrādes darba grupā, kurā darbojās četri EP pārstāvji — Elmārs Broks (EPP, Vācija), Roberto Galtjēri (S&D, Itālija), Gajs Ferhofštads (ALDE, Beļģija) un Daniels Kons-Bendits (Zaļie, Francija).
Darba grupa decembrī un janvārī strādāja pie teksta nolīgumam, par ko grupa dalībvalstu vienojās 30. janvāra līderu sanāksmē. Tagad nolīgums ir jāratificē dalībvalstīs, kas to parakstījušas.