Foto: LETA

Efektīvākai Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanai plānots noteikt divas institūcijas, kuras atbildētu par šā procesa koordinēšanu, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Viņš minēja, ka viena no institūcijām varētu būt Lauku atbalsta dienests (LAD), bet otra – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). "Mēs neskatāmies uz jaunas institūcijas veidošanu fondu koordinēšanai. Mēs redzam, ka pašlaik ir ļoti būtiski izmantot esošos cilvēkresursus, esošo kapacitāti un esošo kvalitāti un attiecīgi uz tā bāzes tālāk virzīties," sacīja Eberhards.

Plānots, ka LAD atbildētu par lauku attīstības un zivsaimniecības fondiem, bet CFLA – par kohēzijas finansējuma apgūšanu. "Viens lielais bloks, ko nodrošinātu LAD, ir lauku attīstība un tiešmaksājumi, lauku darbības, kas ietver lauku attīstības fondu un zivjsaimniecības fondu koordinēšanu, un otra daļa, ko koordinētu CFLA, ir kohēzijas politikas instrumenti, tātad Eiropas Savienības attīstības fonds, Sociālais fonds un Kohēzijas fonds," teica Eberhards.

FM pārstāvis arī norādīja, tādējādi tiktu samazināts birokrātiskais slogs klientiem, savukārt ministrijām, kas administrē fondus, tiktu nodrošināta labāka plānošana un koordinēšana, kā arī stratēģiskāka fondu apgūšana. "ES fondu koordinēšanas nodošanas divām institūcijām mērķis ir samazināt birokrātisko slogu klientam jeb finansējuma saņēmējiem, samazinot to institūciju skaitu, kas administrē atbalstu, samazināt birokrātisko slogu un nekoordinētību un neefektīvu līdzekļu izlietošanu, radot labāku koordinētību ministriju savstarpējā darbībā, kā arī nodrošināt, ka mēs skatāmies pārresoriski uz attīstības mērķu sasniegšanu, uz Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevumu izpildi," klāstīja Eberhards.

Viņš arī atzina, ka fondu koordinēšanas uzticēšana divām institūcijām samazinātu riskus, ka notiek paralēlas aktivitātes starp ministrijām. "Ir jānodrošina, ka dažādās aktivitātēs netiek darīts viens un tas pats, citādi nosaucot. Tur mēs redzam, ka pašlaik ir ne visai efektīva līdzekļu izmantošana. Tomēr mēs arī redzam, ka finansējuma saņēmēji ne vienmēr ir apmierināti ar pakalpojumu, tāpēc ka nav skaidru kritēriju un institūcijām ir dažāda izpratne par vienu un to pašu jautājumu," informēja FM pārstāvis.

Viņš arī pastāstīja, ka piektdien valdības darba grupa par ES fondu jautājumiem nolēma sākt formālu saskaņošanas procesu starp iesaistītajām ministrijām par piedāvātā koncepta realizāciju, savukārt lēmums par ES fondu koordinēšanas uzticēšanu LAD un CFLA varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā.

Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota aģentūrai BNS pavēstīja, ka darba grupa sanāksmes laikā atbalstīja arī vairāku ministriju ierosinājumus par ES fondu finansējuma pārdali nodarbinātību stimulējošām atbalsta aktivitātēm. Proti, lai pēc iespējas efektīvāk veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un iedzīvotāju integrēšanu darba tirgū, darba grupa atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu novirzīt virssaistību finansējumu četru miljonu latu apmērā aktivitātei "Atbalsts darba vietu radīšanai".

Darba grupa atbalstīja arī Labklājības ministrijas priekšlikumu novirzīt pašreizējo virssaistību finansējumu 325 tūkstošu latu apmērā aktivitātei "Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai sabiedrībā un darba tirgū".

Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – ir pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!