Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja, ka atbalstu varēs izmantot visi augļu un dārzeņu ražotāji visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, bija vai nebija eksports uz Krieviju.
Kā jau iepriekš tika ziņots, atbalsta tiesīgie produkti būs tomāti, burkāni, kāposti, paprika, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbieri, sarkanie augļi, vīnogas un kivi.
No kopējā atbalsta apjoma lielākā daļa - 66% jeb 82 miljoni eiro - paredzēta atbalstam ābolu un bumbieru audzētājiem, bet pārējais - 43 miljoni eiro - citiem augļiem un dārzeņiem.
Atbalsta likmes būs atšķirīgas atkarībā no produkta un no izvēlētās darbības. Tāpat atbalsts atšķirsies atkarībā no tā, vai ražotājs ir ražotāju organizācijas biedrs vai nē. Piemēram, izņemšanai no tirgus ar mērķi izdalīt bez maksas tomātus maksimālā atbalsta likme būs 27,45 eiro par 100 kilogramiem, gurķiem - 24 eiro 100 kilogramiem, savukārt ražas nenovākšanas gadījumā par tomātiem maksimāli pienāksies atbalsts 16,47 eiro, bet gurķiem - 14,40 eiro par 100 kilogramiem.
Kā norādīja Zemkopības ministrijā (ZM), ekspertu sanāksmē Latvija EK informēja par situāciju Latvijas piena nozarē un tālākiem iepirkuma cenu pazemināšanās gadījumiem un atkārtoti aicināja EK nekavējoties īstenot pasākumus Krievijas sankciju ietekmes izraisītās pārprodukcijas seku mazināšanai, proti, finansiāli kompensēt zaudējumus ražotājiem, atvērt privāto uzglabāšanu sviestam, vājpiena pulverim un uzglabājamiem sieriem, paaugstināt intervences cenas, atjaunot uz laiku eksporta kompensācijas un palielināt ES atbalstu Skolas piena programmā.
Jau ziņots, ka 5.septembrī ir sasaukta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde saistībā ar Krievijas noteikto aizliegumu importēt ES ražotās lauksaimniecības preces un pārtikas produktus.
Savukārt jau iepriekš ZM atzina, ka EK plānotais atbalsts 125 miljonu eiro apmērā Latvijas lauksaimniekiem nenozīmēs būtisku atbalstu, jo dārzeņu eksports uz Krieviju nav liels, turklāt kopējā atbalstāmo produktu sarakstā ir niecīgs daudzums Latvijas importēto dārzeņu.
Analizējot Latvijas dārzeņu eksportu uz Krieviju un NVS valstīm, var secināt, ka Latvijas dārzeņi tiek eksportēti uz divām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju. 2013.gadā kopējais dārzeņu eksporta apjoms sasniedza 6740 tonnas, un 95% no visas produkcijas tika eksportēti uz Krieviju.
Tikmēr 2014.gada pirmajos piecos mēnešos Latvija kopumā uz NVS valstīm ir eksportējusi 1300 tonnas, no kurām lielākā daļa nonākusi Krievijas tirgū. Vispopulārākie eksportētie produkti ir tomāti, burkāni, bietes, sīpoli un ķiploki, tomēr to apjoms salīdzinājumā ar tirgiem Eiropas Savienībā esot niecīgs.
Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
