Otrdien Luksemburgā notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sanāksme, lai izskatītu jautājumu par pārtiks drošības un tirgus jautājumiem saistībā ar enterohemoraģiskās (Escherichia coli vai E.coli) baktērijas izplatību. Kā zināms, pēc slimības izplatīšanās vairākās ES valstīs, sekojot Krievijas piemēram, aizliegumu ES dārzeņu importam ir noteikusi arī Kanāda, Saūda Arābija, Libāna un Baltkrievija. Aptuveni ¼ daļa no visa ES dārzeņu eksporta tiek eksportēta uz Krieviju. Infekcijas uzliesmojuma rezultātā ES šobrīd miruši 24 cilvēki, bet apmēram 2400 ārstējas.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sanāksmē tika apspriestas iespējas operatīvi veikt pasākumus situācijas risināšanai, īpašu uzmanību pievēršot tirgus mehānismiem un krīzes ietekmei uz ES augļu un dārzeņu tirgu, kā arī par iespējamiem kompensācijas pasākumiem.
"Sanāksmē paudu Latvijas viedokli, ka ir nepieciešams paplašināt dārzeņu sortimenta loku, par ko tiek izmaksātas kompensācijas jo, ja krīze turpinās, tā var ietekmēt arī Latvijas dārzeņu audzētājus, kas uz Krieviju galvenokārt eksportē sīpolus un kāpostus. Jau tagad no šīs krīzes un Krievijas aizlieguma importēt svaigus dārzeņus cieš Latvijas ekonomika, jo ir samazinājies dārzeņu tranzīta apjoms no ES uz Latviju. Tāpat paudu Latvijas nostāju, ka kompensācijas ir jāsaņem visiem ražotājiem – gan tiem, kas ir apvienojušies ražotāju grupās, gan – ražotāju organizācijās," stāsta Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze. Jāpiebilst, ka 2010. gadā Latvijas svaigu dārzeņu eksports uz trešajām valstīm bija 10 procenti no kopējā saražotā svaigu dārzeņu apjoma, lielākoties uz Krieviju.
Kaut arī pašreizējā brīdī krīze dārzeņu sektorā vēl nav Latvijā izraisījusi būtisku dārzeņu cenu kritumu un pašreizējā situācija ES vēl nav ietekmējusi Latvijas dārzeņu audzētājus, taču Latvija uzskata, ka nepieciešams operatīvi rīkoties, lai izvairītos no katastrofālas nozares krīzes visās ES dalībvalstīs. Pirmkārt, pēc iespējas ātrāk nepieciešams atklāt saslimstības cēloņus, lai varētu panākt Krievijas un citu valstu uzlikto ES dārzeņu importa ierobežojumu atcelšanu un mazinātu spriedzi tirgū un tās negatīvo ietekmi uz ES dārzeņu audzētājiem. Otrkārt, ārkārtas pasākumi ir jāpiemēro un tiem ir jābūt pieejamiem visiem ES dārzeņu ražotājiem, jo, ieilgstot krīzei, zaudētāji būs ne tikai Spānijas lauksaimnieki. Latvija uzskata, ka, turpinoties ES dārzeņu importa ierobežojumiem trešajās valstīs, kompensāciju mehānisms būs nepieciešams visiem ES dārzeņu ražotājiem, kurus skārusi šī krīze.
Kā ziņo ārzemju prese, diez vai infekcijas skartās ES valstis piekritīs piedāvātajai kompensācijas summai, jo krīzes radītie zaudējumi ir daudz lielāki. Spānija ir piedraudējusi iesūdzēt Vāciju tiesā, ja 100% apjomā netiks kompensēti tās fermeru ciestie zaudējumi – tiek lēsts, ka tikai šajā valstī vien fermeri cietuši vismaz 200 miljonus eiro (140 miljonus latu) lielus zaudējumus. Tāpat tiek uzskatīts ka Nīderlandes fermeru zaudējumi ir vismaz 80 miljonus eiro lieli. Kopumā piedāvātā kompensācijas summa sedz tikai apmēram trešdaļu no zaudējumiem, kurus cietušas vismaz 12 valstis.