"Es uzskatu, ka līdz 2014.gadam mēs būsim sagatavojuši jaunus pasākumus uzlabotai lauksaimniecības produkcijas mārketinga politikai arī ES tirgū, taču jo īpaši ārējā tirgū," tiekoties ar bloka dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriem, skaidroja komisārs. "Ja mēs esam ambiciozi galvenokārt attiecībā uz ārējo mārketinga budžetu, es uzskatu, ka mēs varam vismaz divkāršot vai pat trīskāršot mārketingam atvēlētos līdzekļus."
Patlaban lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai ES atvēlējusi 53 miljonus eiro (37,24 miljonus latu). Šajā summā gan nav iekļauti līdzekļi vīna, augļu un dārzeņu tirdzniecības sekmēšanai. Tikmēr ASV ik gadu lauksaimniecības produktu pārdošanas veicināšanā iegulda 200 miljonus dolāru (104 miljonus latu), salīdzina komisārs.
"Es domāju, ka mums vajadzētu tuvoties šim mērķim. Taču ir skaidrs, ka jāizdara izvēle, ņemot vērā pašreizējā budžeta ierobežojumus," norāda Čološs. "Mums vajadzētu domāt ne tikai par kopējo summu, bet arī par līdzekļiem atsevišķās pozīcijās, lai vismaz 50% budžeta tiktu izlietoti eksporta veicināšanai."
"Pēdējos gados mēs esam ieguldījuši daudz darba vīna, augļu un dārzeņu nozarē (..). Taču ir arī citi sektori, kuros mārketingam pieejami tikai 53 miljoni eiro (37,25 miljoni latu). Tas ir ļoti maz, ņemot vērā uzdevumus, ar ko mēs saskaramies," sacīja komisārs.