Foto: Shutterstock

Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (ERP) šodien publicēto jauno ziņojumu Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) jāpārskata ES civildienesta jauno darbinieku atlases process.

Laikā, kad tiek samazināts darbinieku skaits un veicināta digitalizācija, ES iestādes arvien vairāk cenšas pieņemt darbā specializētus darbiniekus, kuri var ātri uzsākt darbu. Tomēr revidenti konstatēja, ka EPSO atlases process nav pietiekami pielāgots maza mēroga konkrētu profilu konkursiem, kas varētu piesaistīt šādus speciālistus pieteikties uz amatiem ES civildienestā. Tajā pašā laikā viņi arī norāda uz vairākām nepilnībām EPSO īstenotajās vispārējo darbinieku atlases procedūrās.

EPSO atlasa nākamos ES ierēdņus, rīkojot divu pamatveidu konkursus: lielos konkursus vispārējo darbinieku profila kandidātiem, piemēram, juristiem, ekonomistiem un tulkotājiem, kas pretendē uz amatu sākotnējā pakāpē, un mazākus konkursus kandidātiem ar konkrētiem profiliem, piemēram, IT ekspertiem un zinātniekiem. Birojs tika izveidots 2003. gadā – laikā, kad iestādēm 2004.–2007. gada paplašināšanās dēļ katru gadu bija nepieciešams pieņemt darbā lielu skaitu cilvēku. Tomēr kopš 2012. gada vairums jauno darbinieku, kurus meklē ES iestādes, ir speciālisti, un lielākajai daļai EPSO konkursu bija mazi rezerves saraksti (t. i., mazāk par 30 sekmīgajiem kandidātiem).

"EPSO rīkotie konkursi sniedz iespēju uzsākt karjeru ES civildienestā, bet vairs neatbilst pašreizējām ES iestāžu darbā pieņemšanas vajadzībām," sacījusi par šo ziņojumu atbildīgā ERP locekle Annemija Turtelbūma. "EPSO ir jāpārskata atlases process un jāizveido jauna, ātrāka, elastīgāka un izmaksu ziņā efektīvāka sistēma speciālistu atlasei, kā arī jāpalielina savas spējas, lai pielāgotos strauji mainīgajai darbā pieņemšanas videi."

Revidenti pārbaudīja, vai EPSO procesi no 2012. līdz 2018. gadam savlaicīgi un izmaksu ziņā efektīvi piesaistīja un atlasīja ES iestādēm piemērotus potenciālos darbiniekus. Konstatēts, ka EPSO atlases process nav pielāgots maziem konkrētu profilu konkursiem. Revidenti uzsver, ka šādos gadījumos pašu iestāžu atlases procesi kopumā bija lētāki un ātrāki par EPSO procesiem. Revidenti arī konstatējuši, ka EPSO ne vienmēr mērķtiecīgi virza komunikācijas darbības tā, lai piesaistītu labus kandidātus, un pastāv risks, ka kandidātus ar augsta līmeņa speciālistu profiliem var izslēgt atlases procesa agrīnā posmā (pēc psihometriskajiem testiem), pirms tiek pārbaudītas ar konkrēto amatu saistītās zināšanas.

Revidenti arī uzskata, ka EPSO sekmīgi pilda tam sākotnēji paredzēto uzdevumu: nodrošināt ES iestādēm lielu skaitu augsta līmeņa potenciālo darbinieku ar vispārējo darbinieku profiliem, rīkojot liela mēroga konkursus. Šie regulārie konkursi tiek plānoti efektīvi un ar zemām izmaksām piesaista daudzus augsta līmeņa kandidātus.

Tomēr revidenti arī norāda uz vairākām nepilnībām, kas EPSO ir jānovērš. Divas trešdaļas no "EU Careers" pasākumiem notiek Briselē, un EPSO galvenokārt piesaista ES pilsoņus, kas jau strādā Briselē vai Luksemburgā un no kuriem daudzi ir vai ir bijuši nodarbināti ES iestādēs. Tas kavē ģeogrāfisko un sociālekonomisko daudzveidību ES iestādēs. EPSO arī nav veiksmīgi piesaistījis pietiekami daudz augstskolu absolventu vai jauno profesionāļu karjerai iestādēs, jo ir samazinājies to kandidātu īpatsvars, kas jaunāki par 35 gadiem. Tas bija jo īpaši novērojams vienā revidentu pārbaudītajā sākotnējās pakāpes konkursā, jo puse no kandidātiem bija vecāki par 35 gadiem. Turklāt EPSO neuzrauga savu konkursu izmaksas un nevērtē iestāžu apmierinātību ar darbiniekiem, kas pieņemti darbā, izmantojot EPSO atlases procedūras. Revidentu veiktā vadītāju aptauja liecina, ka ar EPSO palīdzību darbā pieņemtajiem kandidātiem nebija ievērojami labāku prasmju nekā darbiniekiem, kurus vadītāji pieņēma darbā, izmantojot citus kanālus.

Revidenti iesaka EPSO pārskatīt atlases procesu, lai labāk ņemtu vērā ES iestāžu mainīgās darbā pieņemšanas vajadzības, ieviestu jaunu speciālistu atlases sistēmu, labāk koordinētu sadarbību ar ES iestādēm, vērtētu to apmierinātību, uzraudzītu konkursu izmaksas un saīsinātu to ilgumu.

Katru gadu ES iestādes ilgtermiņa karjerai pieņem darbā aptuveni 1000 jaunu pastāvīgo darbinieku no vairāk nekā 50 000 pieteikumu iesniedzēju, kuri piedalās EPSO atklātajos konkursos, kuros ir ārkārtīgi liela konkurence: vidējais sekmības īpatsvars ir 2 %. No 2012. līdz 2018. gadam 411 000 kandidātu piedalījās konkursos uz 7000 vietām EPSO rezerves sarakstos: vispārējo darbinieku konkursi piesaista desmitiem tūkstošu kandidātu, un to rezultātā var atlasīt līdz 200 sekmīgo kandidātu (salīdzinājumam – speciālistu konkursos iegūst mazāk par 30).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!