Visu Baltijas valstu iedzīvotāji lielāko daļu pirkumu veic tieši lielveikalos, liecina "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" veiktais pētījums*. Lielveikalus vislabprātāk izvēlas 81% Lietuvas iedzīvotāju un teju tikpat arī Latvijā un Igaunijā, attiecīgi 73% un 71%. Lielveikalu popularitātes atslēga slēpjas plašajā piedāvājumā – to īpaši novērtē Latvijas pircēji, kuriem, salīdzinot ar Baltijas valstu kaimiņiem, piemīt lielāka zinātkāre, un, pamanot veikalā kādu jaunu produktu, labprāt to iegādājas un pamēģina. Tāpat cilvēki novērtē arī iespēju katrā iepirkšanās reizē iegādāties gan pārtiku un saimniecības preces ikdienai, gan apjomīgākus, plānotus pirkumus. Tā rezultātā, piemēram, "Maxima XXX" lielveikalos cilvēki iztērē teju divreiz vairāk nekā mazākos veikalos. Lielveikali tiek apmeklēti aptuveni reizi nedēļā un tajos tiek sagādāts viss nepieciešamais nākamajai nedēļa. Iepirkšanās ērtībai pircējiem īpaši būtiskas ir plašās bezmaksas autostāvvietas.
Papildu iespējai vienā veikala apmeklējuma reizē iegādāties plašu preču klāstu, cilvēki novērtē arī veikalu infrastruktūru, kas visstraujāk attīstās tieši lielveikalos. Pēdējos gados ieviestas tādas modernās tehnoloģijas kā mobilās aplikācijas, pašapkalpošanās kases un citi rīki, kas pārtikas iegādi padara ātrāku un ērtāku.
Vērojot pircēju paradumus un ņemot vērā jaunākās dzīvesveida tendences un ritmu, secinām, ka ikvienam pilsētniekam ir svarīgi, lai veikals atrastos ceļā no viena ikdienas pienākumu pieturpunkta un nākamo. Plašo preču sortimentu lielveikalos pilsētā novērtē gan cilvēki, kuri steidzīgajā ikdienā vēlas baudīt kvalitatīvas, veselīgas un siltas gatavās maltītes, gan tie, kuri veic lielākus pirkumus ģimenei gan pārtikas, gan nepārtikas preču grupās.
Komentējot to, vai pieprasījums pēc lielveikaliem jau nav sasniedzis savu pīķi, vairāki dati liecina, ka jauniem lielveikaliem vēl ir kur izvērsties. Pēdējos piecus gadus jau vienmērīgi augusi gan kopējā iedzīvotāju pirktspēja, gan mazumtirdzniecības apgrozījums. Savukārt, pēc tirgus pētījumu veicēja "GFK Custom Research Baltic" datiem, 2019. gadā Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, bija vismazākā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju – 1,07 m2. Tikmēr lielākā tirdzniecības platība bija Igaunijā – 1,19 m2, bet Eiropā vidēji – 1,13 m2. Vislielākā tā bija Beļģijā, 1,66 m2, taču vismazākā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju – 0,76m2 – bija Turcijā.1
Kaut ekonomisti ir vienisprātis, ka kopumā Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi kļūs lēnāki, pirktspēja turpinās augt atalgojuma pieauguma ietekmē. Mazumtirdzniecība ir tā nozare, kas ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko attīstību kopumā, un jau tagad vērojam, ka patēriņš aug piesardzīgi – iedzīvotāji apdomāti plāno pirkumus un daļu ienākumu novirza uzkrājumiem. Tomēr nākotne iezīmējas pārmaiņām bagāta – iedzīvotāji arvien vairāk novērtēs modernus lielveikalus ar jaunākajām tehnoloģijām, kas padara iepirkšanās procesu efektīvāku un veicina gan līdzekļu, gan laika taupīšanu.
* "Maxima mazumtirdzniecības kompass" veiktais pētījums "Mazumtirdzniecība Baltijā – aktuālās tendences un nākotnes perspektīvas". Pētījums tika veikts 2019. gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra "SKDS" starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
1 GFK "European Retail in 2019" http://www.gfk-geomarketing.com/fileadmin/gfkgeomarketing/en/EN_European_Retail_Study_2019.pdf
