Augstāks rādītājs ir arī tādās valstīs kā Vācija, kur 40% iedzīvotāju uzskata, ka globalizācija nāk par labu valstij, Lielbritānijā tā domā 35%, bet ASV — 38%. Vienlaikus izteikti pesimistiski par globalizācijas efektiem ir arī Francijas iedzīvotāji – šajā valstī tikai 22% sabiedrības atzīmē globalizācijas pozitīvo ietekmi.
“Sabiedrības vērtību pamatam ir būtiska nozīme arī digitālās transformācijas gaitai un jāpieņem, ka atvērtas un globāli iesaistītas ekonomikas digitalizācijas iespējas pieņem ātrāk un vieglāk. Mūsu pētījuma vērtību sadaļa Latvijas sabiedrību parāda kā samērā tradicionālu un noslēgtu, taču mēs redzam, ka lielās un atvērtās ekonomikās noskaņojums pret globalizācijas procesiem ir pozitīvāks, kas visdrīzāk parāda, ka laika gaitā, Latvijas ekonomikai attīstoties, arī Latvijā šī attieksme varētu mainīties. Tāpat redzama ir izteikti pozitīvāka attieksme pret globalizāciju Latvijas gados jaunāku cilvēku lokā, kas dod papildu labvēlīgu impulsu globalizācijas tempam arī Latvijā,” saka "EY" partneris Nauris Kļava.
Līdztekus "EY" pētījums atklāj, ka teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 73% uzskata, ka liela ienākumu un turības atšķirība negatīvi ietekmē visu sabiedrību, kas saskan gan ar Lietuvas (72%) un Igaunijas (77%), gan Vācijas (72%) sabiedrības nostāju. Ienākumu nevienlīdzība būtiski pieņemamāka ir ASV, kur to par negatīvu faktoru sabiedrībai uzskata vien 52% un Japānā, kur tā uzskata 53% sabiedrības.
Savukārt 21% Latvijas iedzīvotāju domā, ka lēnāka ekonomiskā izaugsme ir pieņemama cena, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Igaunijā zemāku ekonomikas izaugsmi klimata pārmaiņu ierobežošanas vārdā būtu gatavi pieņemt 30% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 24%.
Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu rādītāji šajā ziņā būtiski atpaliek no atsevišķām Rietumeiropas valstīm, piemēram, Vācijā lēnāku ekonomikas izaugsmi, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām būtu gatavi pieņemt pat 48% iedzīvotāju, Francijā – 41%, un Lielbritānijā – 43%. Savukārt, ASV šis atbalsts ir nedaudz zemāks kā vadošajās Eiropas ekonomikās – 33%, bet Japānā tas ir tikai 16%.
Tikmēr 44% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka, viņuprāt, pasaule mainās pārāk ātri, kas ir aptuveni tikpat cik Igaunijā (46%) un Lietuvā – 39%. Baltijas rādītāji šajā jautājumā būtiski neatšķiras no Rietumvalstīm, piemēram, Vācijā pasaules pārmaiņu tempu par pārāk ātru uzskata 47% cilvēku, Lielbritānijā – 43%, bet Francijā pat 51%. ASV šis rādītājs ir 45%, bet visvairāk pārmaiņu ātrums satrauc Indijas iedzīvotājus – šeit pārmaiņu tempu par pārāk strauju uzskata 72% sabiedrības.
“Es esmu pret politkorektumu” – tā uzskata 28% Latvijas iedzīvotāju, bet vēl 29% sabiedrības Latvijā nav izteikta viedokļa par šo jautājumu. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir ļoti līdzīgs Latvijai – abās valstīs 29%.
Pētījuma autori secinājuši, ka Baltijas rādītāji ir aptuveni vidējā līmenī, salīdzinot ar citām pasaules valstīm un, piemēram, Francijā politkorektums nav atbalstāms pat 44% iedzīvotāju, bet Lielbritānijā – 42%. ASV politkorektums nav pieņemams 41% sabiedrības, Indijā – 44%, bet Austrālijā pat 45%. Otrā spektra pusē ir Vācija, kurā pret politkorektumu iestājas vien 19%, kamēr politiski korektākie ir Japāņi – šeit pret politkorektumu iestājas tikai 13% sabiedrības.
Latvijā un citās Baltijas valstīs pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu "Norstat" pēc starptautiskā izpētes centra Ipsos MORI metodoloģijas. Pētījumā pārstāvētas 22 valstis, valstu dati ir socioloģiski reprezentatīvi un salīdzināmi, katrā valstī aptaujājot vismaz tūkstoti cilvēku. Latvijā aptaujāti 1060 respondenti.
