Foto: Publicitātes attēli

"Fazer Bakery Baltic", kas Latvijā pārstāv uzņēmumu SIA "Fazer Latvija" , kā arī maizes zīmolus "Fazer" un "Druva", no šodienas darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere.

Viņa nomaina amatā iepriekšējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Merei ir 20 gadu pieredze darbā ātrās aprites preču (FMCG) jomā. Pirms pievienošanās "Fazer" Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā "HKScan", kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā "Rīgas Miesnieks" un "Rakvere", viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

"Esmu priecīga par iespēju sniegt ieguldījumu "Fazer Bakery Baltic" uzņēmuma attīstībā Baltijas valstīs. Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās "Fazer" zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū," stāsta Mere.

Jaunā vadītāja uzņēmumam pievienojusies brīdī, kad maizes tirgus kopumā piedzīvo lejupslīdi – šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, Latvijā tas saruka par 4%.Taču, neskatoties uz to, "Fazer Latvija", izaicinošajos biznesa apstākļos, ir izdevies palielināt savu tirgus daļu Latvijā līdz 21%, tādējādi kļūstot par otru lielāko spēlētāju maizes ražotāju tirgū.*

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko nākotnē saskarsies maizes ražotāju nozare, ir mainīgie pircēju ieradumi, prognozē uzņēmums. Arvien biežāk tiek novērota tendence, kur cilvēki ikdienas iepirkšanos ir nomainījuši pret retāku, taču apjomīgāku iknedēļas iepirkšanos. To, kā ērtāko iepirkšanās veidu izvēlas arvien vairāk iedzīvotāju, par ko liecina arī statistikas dati – to pircēju daļa, kas veic lielos iknedēļas pirkumus, palielinājusies no 41% 2019. gadā uz 60% šogad.** Šāda tendence liek maizes ražotājiem pielāgoties jaunajiem iepirkšanās paradumiem un meklēt jaunus veidus, kā piedāvāt maizes produkciju lielākos iepakojumos un ar garākiem derīguma termiņiem.

Izmaiņas piedzīvojusi arī tiešsaistes iepirkšanās nozare, kur jau 41% iedzīvotāju izvēlas šo, kā ērtāko pārtikas iegādes veidu vismaz reizi mēnesī, tādēļ īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību arī veiksmīgai digitālā mārketinga stratēģijai, kas uzrunātu pircējus arī virtuālajā vidē. **

Visbeidzot, tradicionālo maizes formātu maizes popularitāte turpina samazināties, kur rudzu formas un klaipu maizes pieprasījums ir sarucis par 11%. Toties, mūsdienīgu kviešu maizes formātu, kā piemēram tostermaizes, porciju maizes, flatbread formāta maizes, pieprasījums ir pieaudzis par 19%, paverot jaunas iespējas produktu attīstībai un piesaistot jaunus maizes patērētājus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!