'Fazer Latvija' pērn strādāja ar 25,36 miljonu eiro apgrozījumu
Foto: Fazer

Maiznīca "Fazer Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 25,36 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir apmēram iepriekšējā gada līmenī, informēja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka maizes tirgū uzņēmums pērn palielināja tirgus daļu līdz 20,9%, bet kompānijas saldumu biznesa apgrozījums pieauga par 9%. Lielākais pieaugums bija divām saldumu kategorijām - šokolādei un cepumiem, tostarp sevišķi labus rezultātus uzrādīja zīmola "Domino" produkcija.

"Pagājušais gads uzņēmumam bija veiksmīgs un, neskatoties uz joprojām sīvo konkurenci maizes tirgū un izaicinājumiem nodrošināt vajadzīgo darbinieku skaitu, mums izdevās sasniegt izvirzītos mērķus. Esam nostiprinājuši savas pozīcijas Latvijas tirgū un eksportā. Pircēju izvēli ietekmē pasaules tendences un dzīves stila izmaiņas - arvien vairāk esam gatavi maksāt par augstāku kvalitāti un uzturvērtību un tas atspoguļojas arī maizes tirgus dinamikā - tā apjoms samazinās, bet vērtība - palielinās," sacīja "Fazer Bakery Baltic" rīkotājdirektors Klāvs Bērziņš.

Kompānijā informēja, ka saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma "Nielsen" pētījumu, maizes tirgū Baltijā un arī Latvijā turpinās neliela lejupslīde. Galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Arī viena cilvēka mājsaimniecību skaits arvien palielinās. Saskaņā ar "Nielsen" datiem, maizes tirgus Igaunijā gada laikā ir samazinājies par 2,5%, Latvijā - par 3,2%, bet visvairāk tas ir sarucis Lietuvā - par 4,7%. Vienlaikus maizes tirgus vērtība ir pieaugusi, tostarp Latvijā - par 0,5%, Igaunijā - par 0,2% un Lietuvā - par 2,5%.

"Fazer Latvija" pārstāvji norāda, ka Latvijas maizes tirgū turpinās kvalitatīvas izmaiņas, tradicionālie maizes segmenti samazinās, savukārt segmenti ar pievienoto vērību kļūst arvien pieprasītāki. Lielākais kritums pagājušogad bija saldskābmaizei - 5%, savukārt lielākais pieaugums - par 30% - bija porciju maizēm. Latvijas patērētāji salīdzinājumā ar pircējiem citās Baltijas valstīs ir konservatīvāki maizes izvēlē. Lai arī maizes ar pievienoto vērtību, piemēram, ar sēklām, graudiem, dārzeņiem patēriņš valstī ar katru gadu pieaug un pagājušogad sasniedza 36% no kopējā maizes patēriņa, Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, kur maizes ar pievienoto vērību patēriņš pagājušogad sasniedza 57%.

Bērziņš prognozēja, ka maize arī nākotnē būs Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē, bet, tirgus tendenču ietekmē un mainoties dzīves ritmam, mainās ēšanas paradumi, tāpēc nākotnē attīstīsies maizes daudzveidība un piedāvājums. "Sekmīgi strādāt arvien sarūkošajā tirgū ir iespējams, piedāvājot pircējiem jaunus formātus, garšas, sastāvus un inovatīvus risinājumus, kas atbalsta veselīguma tendenci," sprieda "Fazer Bakery Baltic" rīkotājdirektors.

Jau vēstīts, ka 2017.gadā "Fazer Latvija" apgrozījums bija 25,322 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 800 783 eiro.

"Fazer Latvija" ir reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro. "Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer group" uzņēmumiem. "Fazer Latvija" maize tiek cepta ražotnē Ogrē, bet 2015. gadā Ogrē darbu sāka jauna, mūsdienīga kūku un konditorejas izstrādājumu ražotne. "Fazer" saldumus, tostarp šokolādes "Karl Fazer" un "Geisha", ražo Somijā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

"Fazer" ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kas specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums strādā deviņās valstīs, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. "Fazer" grupā strādā vairāk nekā 15 000 darbinieku. "Fazer" grupas apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedza 1,6 miljardus eiro.

Source

LETA

Tags

Baltija Fazer Igaunija Somija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form