Darba tirgū situācija ir nelabvēlīga un tomēr vērojamas stabilizēšanās pazīmes, jaunākajā ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome.
Covid-19 periodā straujākais bezdarba pieaugums ir noticis aprīlī, tomēr kopumā salīdzinot situāciju ar iepriekšējo finanšu krīzi, bezdarba pieaugumu nevar uzskatīt par dramatisku, norāda eksperti.
Jau augustā bezdarba līmenis sāka samazināties. Šādu pozitīvu situāciju nodrošināja gan dīkstāves pabalstu pieejamība, gan kopējais augstais pieprasījums pēc darbaspēka pirms Covid-19 krīzes. Šāda situācija ļāva darbiniekiem reintegrēties citās nozarēs, kur pieprasījums saglabājās.
Aizvien riskam ir pakļauti tūrisma un viesmīlības nozares darbinieki, kuru darba vietas saglabājās, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, tomēr atbalsts ir īslaicīgs instruments, un tas pagaidām nesniedzas līdz nākamās tūrisma sezonas sākumam.
Pašreizējie faktiskie bezdarba rādītāji ir zemāki par prognozētajiem 10,5% un drīzāk liecina par īslaicīgu labi kvalificētu darbinieku reintegrācijas posmu citās nozarēs. 2020. gada otrajā ceturksnī bija vērojama sabremzēšanās algu pieaugumā, bet tomēr algas turpināja pieaugt par 3,9%, vidēji sasniedzot 1118 eiro pirms nodokļu nomaksas, lai gan turpmākajā laikā kopējais plānotais algu fonds tautsaimniecībā var samazināties, tas nenovedīs pie strauja algu samazinājuma nodarbinātajiem, teikts ziņojumā.
FDP atzīmē, ka Finanšu ministrija 2020. gadam ir prognozējusi 10,5% bezdarba līmeni, bet faktiskie rādītāji šā gada pirmajos divos ceturkšņos ir zemāki. Šādu noturību darba tirgū veicināja atbalsta pasākumu kopums iedzīvotājiem un darbaspēkam, tajā skaitā, dīkstāves pabalstu piešķiršana. Salīdzinot ar situāciju finanšu krīzes periodā, 2009. gada 2. ceturksnī bezdarbs pieauga līdz 17%, bet 2010. gada 1. un 2. ceturkšņos bezdarba līmenis sasniedza pat 20%.
Turklāt, realizējot izdevumu konsolidēšanas politiku, nebija pieejami līdzekļi plašiem bezdarba novēršanas pasākumiem. Covid-19 laikā algas par 14% pieaugušas tā saucamajiem citiem pakalpojumiem, kuros ietilpst organizāciju darbība, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības preču remonts un dažādi citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Pieauga algas arī būvniecībā (par 6%) un valsts pārvaldē (par 6,5%).
Vienlaikus algu kritums bija vērojams desmit Covid-19 skartajās nozarēs, tajā skaitā, izmitināšanā un ēdināšanā – par 16,5%, mākslā, izklaidē un atpūtā – par 1%, kā arī lejupslīdē esošajā transporta un uzglabāšanas nozarē – par 5,1%. Salīdzinājumam - 2009. gadā algu samazināšanās bija vērojama sešus ceturkšņus pēc kārtas, un periodā no 2009. gada 2. ceturkšņa līdz 2010. gada 3. ceturksnim vidēji bija 6% apmērā.
Pirms 2008. gada krīzes algu pieaugums sasniedza ļoti augstus rādītājus, atsevišķos ceturkšņos pat sasniedzot vairāk nekā 30% kāpumu, kas notika vienlaikus ar aktīvu banku kreditēšanas politiku un noveda pie augstiem inflācijas rādītājiem 8-9% apmērā.
Pašlaik, pat neskatoties uz saspringto situāciju darba tirgū, kas bija vērojama vēl 2019. gada nogalē, algu kāpums ilgtermiņā bija mērens un ļāva noturēt inflācijas rādītājus pieņemamos apmēros, lai gan pašlaik patēriņa cenas balansē uz deflācijas robežas, norāda FDP.
