2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,9% (samazinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās, kā arī gāzes piegāde patērētājiem), savukārt ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12,4%.
Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles – par 4,8%, pārtikas produktu ražošanā – par 2,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 20,4%. Produkcijas izlaide palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 20,8%, elektrisko iekārtu ražošanā un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 18%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 16,4%.
Savukārt produkcijas izlaide samazinājās samazinājās apģērbu ražošanā – par 16,8%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 10,6 % un mēbeļu ražošanā – par 2,4%.
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,9%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1%, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 11,7%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 9,1% un eksportā – par 12,9% (tai skaitā eirozonā – par 20,2%, ārpus eirozonas – par 7,3%).
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,3%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 1,7%, savukārt eksportā pieauga par 1,3% (tai skaitā eirozonā – par 2,6%, ārpus eirozonas – par 0,2%).
Rūpniecības produkcijas apjoma indekss (RPI) raksturo rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu. RPI aprēķina, pārrēķinot produkcijas izlaides rādītāju salīdzināmajās cenās ar ražotāju cenu indeksu palīdzību.
Rūpniecības apgrozījuma indekss raksturo ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījuma attīstību. To aprēķina faktiskajās cenās, neizslēdzot cenu ietekmi. Atšķirībā no saražotās rūpniecības produkcijas, kurā ieskaita arī nepabeigtos ražojumus un produkcijas krājumus, apgrozījumā ietver tikai pārdoto produkciju un sniegtos rūpnieciskos pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
