Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā atbalsta operatīvo valdības rīcību Covid-19 seku mīkstināšanai un uzskata, ka ieguldījumi veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai, pasākumi uzņēmējdarbības atbalstīšanai un iedzīvotāju sociālajam atbalstam atbilst starptautiskajai labajai praksei, informēja FDP pārstāve Dace Plato.
Vienlaikus FDP vērš uzmanību uz to, ka atbalsta pasākumi varētu atstāt vidēja un ilgtermiņa iespaidu uz valsts budžeta bilanci un fiskālo ilgtspēju, tāpēc vēlreiz aicina valdību atbalsta instrumentus veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai un ekonomiskā potenciāla saglabāšanai. Tas rosināts FDP pirmajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.
"Laikā, kad ārā ir pavasaris, ekonomikā ir iestājusies ziema, bet eirozonas dalībvalstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt. Šajā situācijā padome ir gatava regulāri analizēt ekonomisko notikumu un valdības lēmumu ietekmi uz fiskālajiem riskiem," norāda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padome atzīst, ka, ņemot vērā lielo nenoteiktību ar ekonomiskās un fiskālās attīstības scenārijiem, pagaidām nav iespējams veikt precīzus aprēķinus par 2020. gada valsts budžeta bilanci un valsts parāda apjomu gada beigās. Provizoriski, balstoties uz esošajiem datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā beigās varētu sasniegt 5,5%, bet valsts parāds - 44% no IKP, prognozē FDP.
Padomes vadītāja skaidro, ka turpmāk šādu analītisko ziņojumu valdībai un Saeimai FDP sagatavos divas reizes mēnesī, lai palīdzētu izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu pašlaik un nākamajos gados.
Respektējot valdības atbildību prioritāro finansēšanas virzienu izvēlē, padome tomēr vērš uzmanību uz nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu tām jomām, kas tiešā veidā nodrošina infekcijas ierobežošanu un slimnieku sekmīgu atveseļošanos, teikts paziņojumā.
FDP norāda, ka jau tuvākajā laikā, kad krīzes makroekonomiskā ietekme būs precīzāk nosakāma, ir nepieciešama diskusija par vidēja termiņa budžeta bilances mērķiem. Saglabājot nemainīgu plānoto izdevumu apjomu 2021. un 2022. gadā, deficīts šajos gados varētu sasniegt vairāk par 4%.
Tādēļ Padome vērš uzmanību uz nepieciešamību savlaicīgi plānot budžeta deficīta samazināšanas pasākumus pēckrīzes periodā, jau pašlaik izvērtējot prioritārās un saudzējamās nozares un paredzot konsolidēšanas pasākumus kā daļu no krīzes izejas stratēģijas.
Jau ziņots, ka valsts ir ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
