Fliks konfidenciālā vēstulē: ja nepārdotu akcijas, 'airBaltic' vairs nelidotu
Foto: LETA

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdei bijušas likumīgas tiesības līdz šim neapmaksātās lidsabiedrības akcijas pārdot - ja tas netiktu izdarīts līdz 2.septembrim, tad aviokompānija nespētu nokārtot savas parādsaistības un tās darbība no tā brīža būtu paralizēta vai pat izbeigta, apgalvots "airBaltic" valdes locekļa Bertolda Flika šo otrdien Latvijas institūcijām nosūtītā konfidenciālā vēstulē, kas nonākusi portāla "pietiek.com" rīcībā.

"airBaltic" valdei 1.septembrī noslēdzot līgumu ar oficiāli nezināmu pircēju par neapmaksāto akciju pārdošanu par 9,66 miljoniem eiro (6,8 miljoniem latu), valde esot piesaistījusi finansējumu situācijā, kad jau nācis pēdējais juridiskais brīdinājums no kreditora – gaisa kuģu iznomātāja – par to, ka, līdz 2.septembra vakaram nesamaksājot vairāk nekā 4 miljonu ASV dolāru (ap divi miljonu latu) parādu, jebkādi lidojumi ar konkrētajām lidmašīnām būtu jāpārtrauc, apgalvo aviokompānijas prezidents, vienīgais tās valdes loceklis un netiešais līdzīpašnieks Fliks.

"Aviācijas industrijā šādam lidojumu piespiedu apturēšanas paziņojumam ("grounding notice") noteiktajā laikā nekavējoties seko gaisa kuģa izņemšana no nomnieka (kā "airBaltic") valdījuma un iznomātāja norīkoti piloti pārņem un nogādā gaisa kuģi iznomātāja norādītā vietā," teikts Flika vēstulē, kas adresēta ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai, kā arī premjeram Valdim Dombrovskim (V) un satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS).

"Gaisa kuģu iznomāšanas tirgū visi galvenie tirgus dalībnieki praksē nekavējoties apmainās ar informāciju un, piemēram, viena gaisa kuģa lidojumu apturēšanas gadījums faktiski jau tuvāko stundu laikā izraisa ķēdes reakciju, jo atbilstoši industrijas standartam noslēgtajiem līgumiem šāds gadījums dod tiesības arī citiem iznomātājiem nekavējoties uzsākt pārņemt valdījumā arī viņu iznomātos gaisa kuģus," Fliks skaidro vēstulē, kurā apgalvots: kreditors, kura nosaukums "pietiek.com" publicētajā vēstules kopijā gan ir aizklāts, saistību pārkāpuma paziņojumu atsūtījis 26.augustā.

Flikam arī neesot šaubu, ka, "strikti noteiktajā termiņā" – līdz piektdienas, 2.septembra plkst. 19 – nenorēķinoties ar gaisa kuģu nomas kreditoru, "airBaltic" darbība "jau būtu faktiski izbeigta un paralizēta jau līdz pirmdienai, 5.septembrim dēļ visas "airBaltic" flotes lietošanas tiesību atņemšanas no kreditoru puses".

Fliks ieskatā to apliecinot "arī no citiem nomas kreditoriem jau uz attiecīgo laiku saņemtie brīdinājumi". Vēstulē minēti brīdinājumi no trim citiem kreditoriem: 25.augusta brīdinājums par gandrīz 700 tūkstošu ASV dolāru (ap 350 000 latu) parādu ar samaksas pieprasījumu līdz 31.augustam; šī paša datuma brīdinājums par 1,5 miljonu ASV dolāru (ap 750 000 latu) parādu par trim lidmašīnām, kurā pieprasīts samaksāt līdz 29.augustam; un 26.augusta brīdinājums, kā arī 2.septembra saistību neizpildes jeb defolta paziņojums no kreditora, parāds kuram sasniedzis 5,2 miljonus ASV dolāru (ap 2,6 miljonus latu). Pēdējā brīdinājumā piedraudēts arī ar lidmašīnu nomas līgumu uzteikumu.

"Visas iepriekš minētās gaisa kuģu iznomātāju / līzinga devēju firmas ietilpst lielu starptautisku finansēšanas korporāciju sastāvā un ļoti strikti seko saistību izpildei no nomnieku puses un nekavējoties izmanto savas tiesības. Šādā situācijā absolūti vieglprātīgi un bezatbildīgi ir politisko darbinieku lokā dzirdētie komentāri, ka visus gaisa kuģu iznomātājus faktiski kontrolē pati "airBaltic". Tā ir absolūta nepatiesība. "airBaltic" nepieder neviens gaisa kuģis, visi ir iznomāti no aviācijas biznesā labi pazīstamu finanšu korporāciju puses un to darbību "airBaltic" nekādā veidā nevar ietekmēt," vēstulē apgalvo Fliks.

Lidsabiedrības vadītājs arī apgalvo, ka "airBaltic" valde "regulāri informē akcionārus par situāciju", un arī 27.augusta vēstulē Satiksmes ministrijai (SM), privātajam akcionāram SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) un "airBaltic" padomes priekšsēdētājai Santai Glāzniecei Fliks "kārtējo reizi ziņoja par kritisko situāciju saistībā ar gaisa kuģu iznomātāju brīdinājumiem."

"Turpmākajās dienās Latvijas valsts kā "airBaltic" akcionārs uz vēstuli neatbildēja un nepauda gatavību piedalīties "airBaltic" akcionāru iespējamajā ārkārtas sapulcē, lai pieņemtu konkrētu lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. "airBaltic" rīcībā nebija finanšu līdzekļu gaisa kuģu iznomātāju prasību izpildei," apgalvots Flika vēstulē.

"Ja, sākot ar 2011. gada 2.septembra plkst. 19:00 pēc Latvijas laika un turpmākajās stundās "airBaltic" būtu zaudējusi visu tās floti, "airBaltic" avio satiksmes apturēšana izraisītu haosu, nekārtības starptautiskajā lidostā "Rīga", milzīga apjoma pasažieru braucienu atcelšanu un tamlīdzīgas ļoti negatīvas sekas. Protams, "airBaltic" komercdarbības nekavējoša apturēšana padarītu bezvērtīgus un faktiski neatgūstamus arī "airBaltic" akcionāru ieguldījumus "airBaltic", jo "airBaltic" atlikušo kustamo mantu un gaisa kuģu rezerves daļas nekavējoties pārņemtu "airBaltic" nodrošinātie kreditori," skaidro Fliks.

Viņš arī uzsver , ka "sabiedrības valde darīja visu iespējamo, lai šādu situāciju nepieļautu". Tāpat Fliks vēstulē palepojas, ka "kritiskajā laikā" viņš "vistiešākajā veidā aktīvi cīnījās par "airBaltic" akcionāru un līdz ar to nepastarpināti arī par Latvijas valsts ieguldījumu vērtības uzturēšanu".

Vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm viņš arī norāda, ka no akciju pārdošanas iegūtā nauda novirzīta "pamatā gaisa kuģu nomas kreditoru prasījumu segšanai, tādejādi nepieļaujot gaisa kuģu atņemšanu". "Lai novērstu jebkādas šaubas, apliecinām, ka saņemtā nauda netika novirzīta BAS kredīta atmaksai vai tamlīdzīgu maksājumu veikšanai ar "airBaltic" saistītām personām," apgalvo Fliks. Vēstulei šādus maksājumus apliecinoši dokumenti gan nav pievienoti.

No avotiem valdībā portāls "Delfi" uzzināja, ka trīs firmas, kas minētas Flika vēstulē, esot līzinga devēji par lidmašīnām "Fokker", "Bombardier" un "Boeing". "Parāds ir, bet par to pilnībā atbild Fliks," norādīja par Flika iesniegumu informēta persona, uzsverot, ka parādus radījusi Flika darbība, kas bijusi krasā pretrunā biznesa plānam, lai gan tas bijis pamatā valdības pagājušā gada lēmumam ieguldīt "airBaltic" apmēram 15 miljonus latu.

Fliks vēstulē uzsver, ka jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu virzība esot ļoti lēna, kas var izrādīties liktenīga "airBaltic", jo tā visas iespējas kredītresursu piesaistei esot izsmēlusi. ""airBaltic" kritiski trūkst likviditātes, lai norēķinātos par lidmašīnu līzingu/nomu, degvielu un gaisa kuģu reisu uzņemošo lidostu pakalpojumiem," vēstulē raksta Fliks. No viņa konfidenciālās vēstules izriet: lai piesaistītu resursus lidsabiedrības darbības nodrošināšanai, valde izlēma pārdot līdz šim neapmaksātās akcijas.

Fliks vēstulē kārtējo reizi raksta, ka aviokompānijai vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu. Reģistrētais pamatkapitāls ir 534 725 lati, bet apmaksātais - par 59 110 latiem mazāks jeb 475 615 lati. Šī situācija skaidrojama ar to, ka 2002.gadā akcionāri lēma pamatkapitālu palielināt, emitējot jaunas akcijas, kas aizstātu konvertējamās obligācijas. 2009.gadā akcionāri lēma emitētās konvertējamās obligācijas pārvērst aizdevumā, ko "airBaltic" agrākajam akcionāram "Scandinavian Airlines Systems" (SAS) ir atmaksājusi. Taču neapmaksātās akcijas netika dzēstas un attiecīgi pamatkapitāls netika samazināts, apgalvo Fliks.

2010.gada 30.aprīļa "airBaltic" akcionāru sapulcē gan tika pieņemts lēmums dzēst visas "airBaltic" 2002.gadā emitētās konvertējamās obligācijas, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls ir 475 575 lati ar tādu pašu skaitu akciju katra lata nominālvērtībā. Lidsabiedrības valde, pēc Flika skaidrotā, šīs izmaiņas nekavējoties iesniegusi reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (UR).

Taču UR pārbaudē secinājis, ka nav tiesiska pamata reģistrēt statūtu grozījumus par samazināto aviokompānijas pamatkapitālu 475 575 latu apmērā, jo nebija akcionāru lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu. Tā kā nebija ievērota normatīvos noteiktā pamatkapitāla samazināšanas procedūra, UR nereģistrēja grozījumus statūtu grozījumos par pazemināto lidsabiedrības pamatkapitālu, skaidro Fliks.

Viņš apgalvo, ka valsts pārstāvji rīkojuši tikšanos ar "airBaltic", otra lielākā akcionāra, Tieslietu ministrijas un UR pārstāvjiem, kurā "airBaltic" un tās akcionāri tika informēti, ka lidsabiedrības statūtu grozījumi netiks reģistrēti, jo tie nav tiesiski un situācija risināma divējādi – samazinot aviokompānijas pamatkapitālu atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai vai veicot pilnīgu aviokompānijas pamatkapitāla apmaksu, iesniedzot attiecīgu paziņojumu UR, vēstulē skaidro Fliks.

"Sabiedrības valde 2010.gadā sekoja Latvijas valsts pārstāvju ieteikumam neakcentēt pamatkapitāla apmaksas problēmu attiecīgajā laikā, lai neapdraudētu konvertējamo obligāciju emisijas procesu. "airBaltic" akcionāru sapulce joprojām nav pieņēmusi lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu. Līdz ar to "airBaltic" pamatkapitāla daļa saglabājas 59 110 neapmaksātu akciju statusā. Šī situācija Latvijas valsts pārstāvjiem bija labi zināma, piemēram, tas regulāri norādīts padomes sēžu protokolos," vēstulē apgalvo lidsabiedrības vadītājs.

Viņš skaidro, ka pamatkapitāla pilnīga apmaksa kļuva par "absolūti neatliekamu nepieciešamību", kad kompānijai objektīvu tirgus apstākļu radītās nelabvēlīgās ietekmes dēļ radās vajadzība pēc papildu naudas. No Flika vēstules noprotams, ka augusta vidū notikušajā aviokompānijas padomes sēdē, kur piedalījās arī valsts pārstāvji, pamatkapitāla palielināšanas jautājumā esot pārrunāta arī iespēja pārdot neapmaksātās 59 100 akcijas. Latvijas valsts piesaistītā eksperta finanšu un juridiskajā atzinumā teikts, ka neapmaksāto akciju pārdošana ir "airBaltic" valdes kompetencē, apgalvo kompānijas vienīgais valdes loceklis Fliks.

1.septembrī jeb divas nedēļas pēc "airBaltic" padomes sēdes aviokompānijas valde noslēdza līgumu par 59 110 akciju pārdošanu par kopumā 9,66 miljoniem eiro. Fliks uzskata, ka šajā darījumā ir ievērotas un aizsargātas visu sabiedrības akcionāru intereses, turklāt visiem akcionāriem ir iespēja izmantot akciju pirmpirkuma tiesības jeb šajā gadījumā – atpirkt akcijas. No vēstulē rakstītā noprotams, ka aviokompānijas valde Flika personā 29.septembrī sasaukusi akcionāru sapulci, kuras darba kārtībā iekļauts jautājums par neapmaksātā pamatkapitāla starpības segšanu.

Jau ziņots, ka nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valde atradusi pircēju 59 110 lidsabiedrības akcijām, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Pagājušajā nedēļā Fliks iesniedza UR dokumentus par šo darījumu, bet oficiāli neatklāja, kas akcijas iegādājās. Pagaidām UR atlicis lēmumu par šo izmaiņu reģistrēšanu, bet SM kā valsts akciju turētājs tiesā lūdza noteikt liegumu rīkoties ar akcijām. Šis lūgums gan noraidīts, taču SM pieļauj, ka šo tiesas lēmumu pārsūdzēs.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka par akcijām samaksājis Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company" (THC), kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu. THC pieder 45% Lietuvas "Snoras bankas" priviliģēto akciju bez balsstiesībām. Savukārt "Snoras bankas" vairākuma akcionārs ir Krievijas izcelsmes miljardieris Antonovs, kurš vienlaikus ir arī "airBaltic" lielākā kreditora "Latvijas Krājbankas" padomes loceklis. Antonovs biznesa sociālajā tīklā "Linkedin" minēts kā THC amatpersona.

Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) Flika rīcību, pārdodot aviokompānijas neapmaksātās akcijas, uzskata par nelikumīgu, jo "airBaltic" akcionāri vairāk nekā pirms gada lēma šīs akcijas dzēst.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form