Pirmdienas vakarā Berlīnē ierakstītajā intervijā Fliks, kuram pieder puse kapitāldaļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam savukārt pieder 47,2% "airBaltic" akciju, arī atkārtoja otra oficiālā BAS patiesā labuma guvēja, Krievijas finansista Andreja Rudeško pausto BAS apņemšanos ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 100 miljonus ASV dolāru (50 miljonus latu).
"Banka galvo, ka ir līdzekļi, ko ieguldīt pamatkapitālā," sacīja Fliks dienā pirms valdības sēdes, kurā plānots iepazīties ar ziņojumu par valdības konsultantu "Prudentia" sarunām ar BAS, norādot, ka kratīšana neietekmēs arī viņa partnera Rudeško lēmumu.
Komentējot pirmdien notikušās KNAB darbības, Fliks atzina, ka šobrīd gribot nogaidīt, "kamēr būs tiesisks risinājums". Viņš arī atgādināja, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pirms dažiem mēnešiem izteicās, ka valstij būtu jāveic "agresīva kompānijas operatīvās darbības pārņemšana".
"Mani pārsteidz, ko KNAB kratīja un kādus līgumus gribēja skatīt," apgalvoja Fliks, norādot, ka tos jau redzēja valdības uzdevumā nolīgtā auditorkompānija KPMG un "Prudentia". Fliks pieļāva, ka arī KNAB jau iepriekš redzējis minētos līgumus, tāpēc, "šī kratīšana, manuprāt, bija totāli lieka."
Fliks neatklāja, kā iepazinies ar Rudeško, par kuru līdz pagājušajai nedēļai Latvijā nekas neesot bijis zināms, norādot, ka tā ir "cita tēma, tāds sadzīvisks stāsts". "Aizpagājušajā gadā bija ļoti nepieciešams piesaistīt līdzekļus BAS, konsultējos, meklēju un atradu partneri," vien sacīja Fliks, atzīstot, ka ikdienā Rudeško nesekojot aviokompānijas darbībai. Viņš neatbildēja, cik Rudeško ieguldījis "airBaltic", sakot, ka BAS kopumā ieguldījis 70 miljonus eiro.
"Esmu teicis kopš 2009.gada, ka aiz manis neviens nestāv," atkārtoti paziņoja Fliks, lūgts komentēt neoficiālo informāciju, ka aiz viņa slēpjas vēl citi BAS patiesie labuma guvēji. Viņš apgalvoja, ka presē aprakstītā tikšanās ar politikas smagsvaru Andri Šķēli Kijevā bijusi pilnīgi nejauša. "Es bieži esmu Kijevā, man ir darīšanas. Tā gadās," par tikšanos ar Šķēli un par viņa finansistu dēvēto Hariju Krongornu sacīja Fliks.
"Ja tas nāks lietai par labu, noteikti neturēšos pie krēsla," atkārtoti apliecināja Fliks, norādot, ka "airBaltic" vada gandrīz desmit gadus un neesot tā, "ka es paņēmu lielu uzņēmumu un samazināju".
Viņš arī noliedza, ka lidsabiedrība slēptu informāciju no valsts kā akcionāra, apgalvojot, ka "no uzņēmuma jebkurā laikā jebkuru informāciju varēja dabūt". Tāpēc viņš pauda neizpratni par valdības vilcināšanos lemt par dalību pamatkapitāla palielināšanā. "Saprotu, ka līdz vēlēšanām nebija politiski izdevīgi palielināt pamatkapitālu, taču tagad vēlēšanas ir beigušās un es ceru, ka otrdien valdība to izdarīs," sacīja Fliks.
Viņš arī norādīja, ka neesot tieši apgalvojis par somu lidsabiedrības "Finnair" vēlmi kļūt par Latvijas valdības partneri jaunas lidsabiedrības izveidē. Tomēr viņš atzina, ka esot dīvaini: šobrīd viens akcionārs – valsts – runājot ar "airBaltic", bet vienlaicīgi arī ar citiem potenciālajiem investoriem. Ja tā rīkotos BAS, par to būtu lieli pārmetumi, pārliecināts Fliks.
"Lidmašīnas ir pilnas, un būtu pārsteidzoši, ja mēs vasarā nepelnītu naudu," atzina Fliks, norādot, ka vasara aviācijā ir labākais laiks. Viņš arī prognozēja, ka septembrī un oktobrī būs vairāk pasažieru nekā pērn, "bet uz priekšu... cilvēki baidās pirkt biļetes, jo neuzticas, ka uzņēmums būs arī turpmāk"
Fliks atzina, ka "es un mani kolēģi kā komanda esam izdarījuši kļūdas". "Mēs pēdējo gadu laikā cīnījāmies ar degvielas cenu celšanos, nestabilu tirgu un lielu konkurenci. Latvijas tirgus neaug, bet drīzāk samazinājās, bet "airBaltic" izveidots kā nesamērīgi liels uzņēmums. Iespējams, vajadzēja piebremzēt attīstībā," klāsta Fliks.
Viņš norādīja, ka nākamajā gadā lidsabiedrībā būšot "jāveido kaut kāda konsolidācija" – "airBaltic" jāsašaurina operācijas un darbība Rīgas lidostā. "Pirmais upuris tādai politikai – ka jauns terminālis Rīgas lidostā nebūs," uzsvēra Fliks, gan norādot, ka "airBaltic" nepazudīs, bet sašaurināsies.
Fliks apgalvo, ka par "airBaltic" līdzīpašnieku kļuva, jo neesot gribējis, "ka uzņēmuma akcijas un vadība nāk nezināmu akcionāru rokās". "Ja es būtu algots darbinieks, sen būtu aizgājis, bet tā kā esmu līdzīpašnieks – palieku, lai gan nav patīkami tā strādāt un dzīvot," apgalvo Fliks.
"Pagaidīsim, kad atrisināsies juridiskā situācija, un tad es atbraukšu uz Latvijum, pat ja nebūšu "airBaltic" vadītājs. Ar prieku atbraukšu, jo Latvijā esmu nodzīvojis 17 gadus un noteikti negribētu palikt prom no tās," sacīja Fliks.
Jau vēstīts, ka BAS pārstāvis Juris Pētersons pirmdien pavēstīja, ka KNAB veicot kratīšanu četros uzņēmumos – nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" un vēl trijās ar to saistītās firmās – "FLS", SIA "North Hub Services" un "Baltic Miles".
Starp "airBaltic" akcionāriem - valsti un kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam daļēji piederošo BAS - ir saspringtas attiecības saistībā ar lidsabiedrības finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem.
Iepriekš Satiksmes ministrija paziņoja, ka BAS piekritis izvirzītajiem nosacījumiem, lai valsts piedalītos "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, taču pagājušajā nedēļā valdība nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma. Valdības pārstāvji norādīja, ka visa nepieciešamā informācija no BAS vēl nav saņemta.
Tikmēr "airBaltic" Rīgas rajona tiesā iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tiesa to pagaidām gan atstājusi bez virzības, jo nav saņemti visi nepieciešamie dokumenti.
AS "Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited", kuras patiesā labuma guvējs esot Andrejs Rudeško.