Foto: AFP/Scanpix

Finanšu ministrija (FM) neprognozē būtisku inflācijas pieaugumu līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Vienotība") pat bija gatavs saderēt, ka tirgotāju apgrozījums eiro ieviešanas sākumā samazināsies, jo iedzīvotājiem jau tā būs šoks, ka eiro izteiksmē cipars uz cenu zīmes ir lielāks nekā ierasts latos.

FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss otrdien Saeimas Budžeta un komisijas sēdē noraidīja bažas par pamatīgu cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas. Pēc viņa teiktā, FM ir analizējusi situāciju citās valstīs, kas ieviesušas eiro, un tajās eiro ieviešana inflāciju ir palielinājusi par 0,2‒0,3 procentpunktiem. "Tādēļ FM nedomā, ka eiro ieviešana Latvijā uzraus inflāciju uz augšu," sacīja Sakss.

Savukārt Reirs pat bija gatavs derēt, ka eiro ieviešanai būs pilnīgi pretējs process ‒ tirgotāju apgrozījums samazināsies, jo iedzīvotājiem cenas radīs šoku . "Ja kafija tagad maksā latu, tad pēc eiro būs jāmaksā jau 1,4 eiro,"  norādīja Reirs un piebilda, ka iedzīvotājiem būs nepieciešams laiks, lai pierastu, ka naudas nomināls pieaugs, nevis samazināsies. Pēc Reira teiktā, iedzīvotāju piesardzīgie tēriņi eiro ieviešanas sākumā varētu pat samazināt patēriņa cenas.

Saeimas budžeta komisijas deputātiem bija daudz jautājumu gan par praktiskajiem aspektiem eiro ieviešanā, gan katrs centās izteikt savu emocionālo viedokli par eiro.

Visvairāk deputāti satraucās par matemātisko noapaļošanas principu, pārveidojot cenas eiro. Deputāti vēlējās zināt, kāds princips tiks piemērots un vai ir iespējams kontrolēt privāto sektoru pareizā cenu pārveidošanā.

Sakss sacīja, ka eiro ieviešanā tiks piemērots matemātiskais princips. "Tie ir tādi, kā skolā, ‒ ja pēdējais cipars ir zem pieci, tad iepriekšējais cipars nemainās, savukārt, ja ir pieci un augstāk, tad palielinās," pastāstīja FM departamenta direktors.

Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks satraucās par pabalstu un citu noteikto maksājumu noapaļošanu. Pēc viņa teiktā, minimālā alga pēc eiro ieviešanas būs 284,57 eiro. Parādnieks uzsvēra, ka pēc eiro ieviešanas pabalstiem un minimālajai algai vajadzētu būt veseliem eiro, līdz ar to maksājumi būtu jāapaļo uz augšu.

Arī FM pārstāvji un pārējie deputāti tam piekrita, taču par to būtu jālemj budžeta kontekstā. FM Fiskālās politikas departamenta direktors norādīja, ka eiro ieviešanā pabalsti tiks noapaļoti pēc matemātiskā principa ‒ tas arī noteikts Eiropas Savienības regulās. Sakss uzsvēra, ka FM noapaļošanu vērtēs pēc fiskālās ietekmes ‒ noapaļošana nedrīkstētu radīt ietekmi uz budžeta izdevumiem.

Savukārt privātā sektora cenu noapaļošanu nav iespējams būtiski ietekmēt vai noteikt. FM Fiskālās politikas departamenta direktors atzina, ka, pārejot no vienas valūtas uz otru, ir iespējams, ka pārdevējs noaapaļo cenas uz augšu ‒ palielina preces cenu. "Tāpēc jau ir paralēlās cenu atspoguļošanas periods. Vai privātajā tirgū var aizliegt to darīt? Nevar, jo tas cenu palielināšanu var nesaistīt ar eiro ieviešanu, bet gan vienkārši palielināt cenas," klāstīja Sakss.

FM Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone deputātiem paskaidroja, ka FM veiks vairākus pasākumus, lai samazinātu iedzīvotāju bažas par cenu celšanu pēc eiro ieviešanas.

Viņa pastāstīja, ka jau no nākamā gada tiks sākts cenu monitorings un to plānots turpināt vēl gadu pēc eiro ieviešanas. Cenas tiks monitorētas vairāk nekā 100 precēm, un sabiedrība regulāri tiks informēta par rezultātu. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošinās papildus cenu kontroli. Tirgotājiem tiks īstenota akcija "Godīgs eiro tirgotājs", un iedzīvotāji ir aicināti uzticēties tieši šiem uzņēmumiem.

Opozīcijā esošās politiskās apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvis Igors Pimenovs vēlējās zināt, vai eiro ieviešanai būs ietekme uz iedzīvotāju maciņiem. Sakss paskaidroja, ka pāreju no nacionālās valūtas uz eiro lielākoties nosaka ES regulas, tādēļ iedzīvotājiem nav pamata bažām par naudas zaudēšanu. FM uzsvēra, ka eiro ieviešana nav naudas reforma, bet gan valūtas nomaiņa. Kalsone arī piebilda, ka, visticamāk, lats pret eiro tiks mainīts pēc pašreizējā oficiālā kursa.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja FM sagatavoto un valdības atbalstīto Eiro ieviešanas likumu (EIL), kas nosaka kārtību pārejai uz jauno valūtu. Plānots, ka Saeima likumprojektu pirmajā lasījumā izskatīs 13.decembrī, bet priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz nākamā gada 10.janvārim. Paredzēts, ka Saeima Eiro ieviešanas likumu otrajā galīgajā lasījumā pieņems 31.janvārī.

Latvija eiro zonai plāno pievienoties 2014.gada 1.janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!