Patlaban minētie noteikumi paredz, ka akcīzes nodoklis nav piemērojams tikai par preču konstatētajiem faktiskiem zudumiem, kas ir radušies preču dabisko īpašību dēļ, piemēram, iztvaikošanas rezultātā. Tādējādi, lai konstatētu attiecīgajā taksācijas periodā alkoholisko dzērienu dabiskā zuduma apmēru, ir nepieciešams veikt preču pārpalikuma mērījumu, izmantojot mērīšanas līdzekļus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem, nosakot alkoholisko dzērienu tilpumu (litros) vai masu (kilogramos), tilpuma koncentrāciju procentos, absolūtā spirta tilpumu (litros), spirta saturu utt.
Tiklīdz ir veikti minētie mērījumi, ir jāveic faktisko alkoholisko dzērienu atlikumu salīdzināšana ar preču uzskaites dokumentos norādīto alkoholisko dzērienu atlikumu. Tad aprēķina izsniegto alkoholisko dzērienu daudzumu attiecīgajā taksācijas periodā un alkoholisko dzērienu starpību starp izmērīto alkoholisko dzērienu daudzumu un uzskaitē norādīto.
Taču pēc FM rīcībā esošās informācijas, patlaban daļa komersantu vienkārši noraksta alkoholiskos dzērienus zudumos pieļaujamajos maksimālajos apmēros katrā to ražošanas posmā, neveicot attiecīgos mērījumus. Tādējādi pastāv risks, ka šādā veidā norakstītie alkoholiskie dzērieni nonāk tirdzniecībā, apejot akcīzes nodokļa nomaksu.
FM arī piebilst, ka alkoholisko dzērienu zudumu normu piemērošanas nosacījumi nav pārskatīti jau vairāk nekā 20 gadus un ražošanas tehnoloģijas pa šiem gadiem ir būtiski uzlabojušās. Tāpēc ministrija rosina veikt grozījumus pašreizējā kārtībā, nosakot, ka alkoholisko dzērienu (arī alus) zudumi tiek piemēroti ražošanas procesā, kas ietver sevī pilnu ražošanas ciklu – gan apstrādi, gan pārstrādi, gan sajaukšanu, gan arī fasēšanu.
Rosināts noteikt, ka, ja komersanti veic tikai alkoholisko dzērienu fasēšanu, zuduma normu varēs piemērot 0,1% apmērā pašreizējo 0,2% vietā.
"Paredzēto grozījumu mērķis ir maksimāli mazināt alkoholisko dzērienu nepamatotu norakstīšanu zudumos katrā to ražošanas posmā, lai nepieļautu iespējamu šādu alkoholisko dzērienu nonākšanu apritē, izvairoties no akcīzes nodokļa nomaksas," skaidro FM.
Samazinot pieļaujamo zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%, kā arī, precizējot normas, kas nosaka zudumu piemērošanu nefasētiem alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas procesā, palielināsies ar akcīzes nodokli apliekamo alkoholisko dzērienu apjoms. Prognozēts, ka tas radīs papildu ieņēmumus valsts pamatbudžetā 2017., 2018. un 2019. gadā 200 000 eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
